Pārmaiņas, iespējams, skars Garkalnes, Babītes, Ķekavas, Mārupes un Stopiņu novadus.
«Pašvaldība pēc likuma nevar Rīgas nodokļu maksātāju līdzekļus tērēt par pasažieru pārvadājumiem ārpus pilsētas administratīvajām robežām. To var pielīdzināt pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanai,» pauž V. Baraņņiks.
Ļaunākais scenārijs
V. Baraņņiks atklāj, ka pārrunas par iespējamo sabiedrisko autobusu reisu samazināšanu vai pat likvidēšanu aizsākušās, jo šā gada valsts budžetā ir ievērojami samazināts finansējums galvaspilsētas sabiedriskā transporta reisiem, kas kursē aiz Rīgas administratīvās robežas. «17. janvārī saņēmām vēstuli no VSIA «Autotransporta direkcija» par to, ka šogad tiks samazināta summa, ja autobuss brauc arī ārpus pilsētas vairāk par 20% no maršruta garuma.»
Speciālists uzsver, ka vēl nav droši skaidrs, vai pat plānotie līdzekļi tiks piešķirti pilnā apjomā. Lai nodrošinātu Pierīgas maršrutus, gada griezumā trūkstot aptuveni 500 tūkstošu latu. «Visvieglākais lēmums būtu kaut ko automātiski nogriezt – un viss. Tomēr mēs saprotam, ka tas nebūtu pareizs lēmums – ļoti daudzi Pierīgas iedzīvotāji strādā Rīgā, un tas ir ļoti svarīgi,» stāsta V. Baraņņiks.
Lai nepiepildītos ļaunākais scenārijs un zinātu virzienu, kā rīkoties tālāk, uz kopīgām sarunām 7. martā tiks aicināti visu pašvaldību priekšsēdētāji. «Ja grib saglabāt esošo reisu skaitu, varbūt var izskatīt iespēju, ka attiecīgā pašvaldība var piedalīties līdzfinansējumā,» vienu no variantiem atklāj V. Baraņņiks, taču pieļauj, ka viena otra pašvaldība tam nepiekritīs. «Varbūt varam kopīgi pierādīt valstij, ka zaudējumu no šī lēmuma būs krietni vairāk nekā ieguvumu,» cerību pauž V. Baraņņiks.
Dārgie Pierīgas iedzīvotāji
Savukārt Pierīgas autobusu maršrutu apkalpotāja SIA «Rīgas satiksme» preses sekretārs Viktors Zaķis pastāstīja, ka pašlaik Rīgas Domes uzņēmums nodrošina 12 maršrutu pasažieru autobusus uz piecām Pierīgas pašvaldībām – Garkalni, Babīti, Ķekavu, Mārupi un Stopiņiem. Izmaksas pasažieru pārvadājumiem ārpus Rīgas administratīvās teritorijas ir apmēram pusmiljons latu.
V. Zaķis stāsta, ka valsts kompensāciju pārvadātājiem jeb pašvaldībām par šādiem pārvadājumiem kādreiz regulējuši Ministru kabineta noteikumi. «Šī nav «Rīgas satiksmes» kaprīze,» apgalvo V. Zaķis un pauž šaubas, vai Rīgas budžets ir gatavs kompensēt izdevumus, kas attiecināmi uz cilvēkiem, kas nedzīvo Rīgas administratīvajā teritorijā.
«Patiesībā budžeta šādiem pārvadājumiem nav. Tikai tāpēc, ka valsts apsver samazināt dotācijas šiem reisiem tiek apsvērts, ko darīt tālāk, bet šobrīd neiet runa par reisu slēgšanu,» viņš uzsver. «Ja pēc esošajiem noteikumiem uzņēmums saņem par 800 tūkstošiem mazāk, tad jautājums – kurš maksās par to, lai par šiem mīnuss 800 tūkstošiem latu vadātu Pierīgas iedzīvotājus. Ja naudas nebūs, tad «Rīgas satiksme» nevarēs nodrošināt šos reisus,» neslēpj V. Zaķis.
Ķekavas novada mērs Roberts Jurķis atklāja, ka ir pret šādu pavērsienu: «Esam gatavi uz sarunām un alternatīvu risinājumu meklēšanu, bet kategoriski pret reisu slēgšanu. Savukārt neesam gatavi segt pasažieru transporta pakalpojumus no pašvaldības budžeta, jo budžetā nav brīvu līdzekļu, ko pārdalīt un novirzīt šīm vajadzībām.»
Stopiņu novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs atzina, ka iespējamo lēmumu vērtē negatīvi. «Cietīs mūsu novada iedzīvotāji. No malas vērojot, redzams, ka 51. maršruta autobuss vienmēr ir pilns, un to izmanto daudzi iedzīvotāji no Stopiņiem, kas strādā Rīgā, un arī daudzi rīdzinieki, kas strādā mūsu novadā,» stāsta mērs, taču piebilst, ka ir grūti spriest, cik šis lēmums ir korekts, jo vēl nav iepazinies ar pasažieru pārvadājumu datiem. «Gada budžets ir apstiprināts jau janvārī, un šādi līdzekļi nebija plānoti,» viņš piebilst.
Savukārt Mārupes mērs Mārtiņš Bojārs atklāja, ka pirms novadu pārstāvju un RD Satiksmes un transporta lietu komitejas tikšanās situāciju nevēlas komentēt. «Līdz šim nekādu problēmu ar pasažieru pārvadājumiem mums nav bijis,» viņš bija lakonisks.