Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Uzrunātie Pierīgas kārtībsargi gan norāda, ka iespēju robežās neviens iereibušais uz ielas nepaliek un ar to izmitināšanu izlīdzas savu iespēju robežās.

Reģionālās pašvaldības policijas, kas apkalpo Ķekavas, Inčukalna, Ikšķiles un Baldones novada teritorijas, priekšnieks Māris Bomiņš norāda, ka atskurbtuvju uzturēšana nav lēts "prieks". Ir nepieciešami gan mediķi, gan šim mērķim atbilstošas telpas. Kā viņš skaidro, tas tādēļ, ka vasarās reibumā esošie cilvēki nereti gūst smagus apdegumus, ja pārāk ilgu laiku pavadījuši guļot saulē, bet ziemā – apsaldējumus.

"Pašlaik vedam cilvēkus uz paši savām telpām, taču, ja vairs nav vietu, tad uz "Sarkano Krustu"," Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks uzskata, ka "atskurbtuvju ir maz, tāpēc jādomā centralizēti – vajadzētu sadalīt šo iestāžu atrašanos pa novadiem, reģioniem vai pilsētām, kur cilvēku ir vairāk".

Līdzīga problēma novērojama arī Saulkrastos. "Visbiežāk iereibušos vedam uz mājām vai Valsts policijas dežūrdaļu, Saulkrastos atskurbtuves nav," teic Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kalniņš. Kārtībsargs norāda, ka pašvaldībai ir par maz līdzekļu, lai šādas vietas uzturētu. "Lai nogādātu iereibušo personu tieši atskurbtuvē, jāmēro apmēram trīs stundu ilgs brauciens, tāpēc tā izveidojusies par zināmu problēmu un būtu nepieciešams šo vietu skaitu Latvijā palielināt," uzskata V. Kalniņš.

Nedaudz labāka situācija ir Carnikavā. "Šeit tā nav tik izteikta problēma. Jā, mums atskurbtuves nav un ir jāved cilvēki diezgan lielu gabalu līdz Valsts policijai Saulkrastos, taču mēnesī tie ir tikai kādi seši cilvēki. Publisko pasākumu laikā gan šis skaits mazliet palielinās," atklāj Carnikavas pašvaldības policijas priekšniece Elīna Klindžāne. Viņa gan nespēj, ka būtu labi, ja Carnikavā būtu kāda konkrēta vieta, kur aizvest šādus "kritušos". "Taču nav arī tā, ka viss ir pārpildīts un nav nekādu iespēju, kur cilvēkam atskurbt," uzsver pašvaldības policijas priekšniece.