Sigulda ir slavena ne tikai ar rudens zelta lapām, bet arī ar tās dabu, pilīm un aktīvo atpūtu gan vasaras, gan ziemas mēnešos. Latvijas Šveice cenšas piesaistīt arī pašmāju tūristus, un Siguldas tūrisma attīstības aģentūras direktore Laura Konstante ir pozitīvi noskaņota un apzinās, ka latviešiem Sigulda saistās gan ar "zelta rudeni", gan skaistajām ainavām jebkurā gadalaikā, un tieši šī iemesla dēļ Latvijas tūristiem Sigulda vēlas parādīt, ka šeit iespējama arī kvalitatīva aktīvā atpūta. Sigulda ir bagāta ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, tur tiek organizēti dažādi pasākumi un festivāli, kas liksies interesanti gan pašiem siguldiešiem, gan no citām pilsētām atbraukušajiem un arī ārzemju tūristiem.
Vasara ir laiks, kad tūristus var sastapt visur un teju katrā dienas un nakts stundā. Siguldā ārzemju tūristu ir visai daudz. "Nozīmīga loma ir krievu tautības tūristiem, kuri atbraukuši ar ģimenēm un saviem personīgajiem auto. Visbiežāk viņi izmanto vientuļas brīvdienu mājas kā naktsmītnes, kuru gan Siguldā nav daudz, bet, ja ir kāda brīva, tad tā uzreiz tiek aizņemta, stāsta L. Konstante. Šie tūristi visbiežāk dodas uz kādu no piedzīvojumu parkiem, izbrauc ar vagoniņu vai dodas apskatīt krāšņo Siguldas dabu. "Uz Siguldu brauc arī vāciešu sudrabvecuma paaudze, cilvēki, sākot no piecdesmit gadiem, un viņu galamērķis visbiežāk ir Gaujas nacionālais parks."
Aktīvo atpūtu Siguldā iecienījuši gados jaunāki ceļot gribētāji no Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas un Skandināvijas. Viņi dodas uz dažādām asu izjūtu nodarbēm, piemēram, lēkšanu ar gumiju, "Aerodium" vai piedzīvojumu parku "Tarzāns".
To, ka Sigulda ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, apliecina pagājušā un aizpagājušā gada statistika, proti, noslogojums viesnīcās pieaudzis pat par 25 % un, kaut arī par šo gadu vēl pāragri spriest, aģentūras direktore norāda, ka pieprasījums pēc naktsmītnēm joprojām ir liels.
"Tūristiem jau īsti nepastāv nekādas novadu robežas, tāpēc mūsu tūrisma informācijas centrs neskatās uz citiem centriem kā konkurentiem, bet kā uz sabiedrotajiem. Savās kartēs iekļaujam arī Krimuldas novada lielākos apskates punktus un sniedzam informāciju par to, ko iebraucēji vēl var apskatīt citur Latvijā," teic L. Konstante.
Tūristi dodas arī uz Saulkrastiem un, kaut arī lielākā daļa tur tomēr ir pašmāju atpūtnieki, Saulkrasti liekas interesanti arī krievu, lietuviešu un vācu tūristiem. "Šogad līdz 17. jūlijam esam apkalpojuši 7480 atpūtniekus, visbiežāk viņi nāk pie mums jau ar savām vēlmēm, interesējoties par Vidzemi vai Kurzemi. Visvairāk saņemam jautājumus par to, kādus apskates objektus iesakām, kur notiek kādi pasākumi un kur nopirkt biļetes, daudzi interesējas par naktsmītnēm, it īpaši lietuvieši, kā arī par aktīvo atpūtu un ēdināšanu. Bieži mums zvana un jautā par laika apstākļiem un kāds jūrā ūdens," stāsta Laura Zamuele, Saulkrastu tūrisma un informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste.
Saulkrastos iegriežas arī velobraucēji, kas brauc no Tallinas uz Rīgu vai otrādi, meklējot gan naktsmītnes, gan informāciju par to, ko varētu apskatīt pirms iebraukšanas galvaspilsētā. Velobraucēji jo īpaši iecienījuši maršrutus gar jūru un vasaras mēnešos gandrīz katrā vietā vēlas gan atpūsties, gan piedalīties visai daudzveidīgos pasākumos.
Tā kā Saulkrastiem ir noslēgts līgums ar Latvijas ilgtspējīga tūrisma klasteri, sadarbība ar citām Vidzemes piejūras pilsētām ir pamatīga – tika izveidota Vidzemes piekrastes karte, kurā norādīti dažādi apskates objekti, ēdināšanas punkti, naktsmītnes un aktīvās atpūtas piedāvājums, tādēļ tūristi droši var sākt savu ceļu no Saulkrastiem un saņemt informāciju par to, kas notiek citās Latvijas piejūras pilsētās līdz pat Lietuvas robežai.