Fotoradari uz Latvijas ceļiem pārkāpumus nefiksē kopš pagājušā gada 16. decembra. Cik efektīvi tie bijuši Pierīgā un kā tos veiksmīgāk ieviest otrajā mēģinājumā?
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Pēteris Balzāns ("Reģionu alianse") teic, ka Ādažu novadā pie Baltezera kapiem atradās viens no "ienesīgākajiem" radariem. "Kustība tā darbības laikā Baltezerā bija daudz mierīgāka un mazāk apdraudēta. Tagad, lai gan tur ir pāreja uz kapiem un veikalu, vadītāji, kas brauc pa šoseju, neņem vērā to, ka tā ved cauri apdzīvotai vietai. Vērojot autovadītāju braukšanas stilu, var secināt vienīgi, ka radari ir ļoti nepieciešami, īpaši "melnajos punktos" – vietās, kur notiek daudz sadursmju," viņš atzīst.
Savukārt Sporta kompleksa "333" Ropažu novadā saimnieks Vladislavs Šlēgelmilhs (Latvijas Zaļā partija) uzskata, ka radari bijuši naudas iekasēšanas veids, taču no praktiskā viedokļa drošībai tie nedeva gandrīz neko: "Radaru izvietojums bija galvenokārt vietās, kur šoferi vienkārši cilvēcīgi kļūdījās. Tie jāizvieto vietās, kur ir kāda bīstamības pakāpe, piemēram, pirms gājēju pārejām, kuras atrodas netālu no 70 km/h ātruma robežas, vai arī netālu no skolām, bet ne jau uz lielajām šosejām ar trīs joslām un margām pa vidu!"
"Efektīvāka radaru izvietošana ir pilsētā, taču radari ir nepieciešami arī ārpus apdzīvotām vietām. Problēma ir tajā, ka galvenais mērķis radaru izvietošanai bijusi peļņa, tāpēc tie tika izvietoti vietās, kur labāk varētu "iegāzt" autovadītāju," spriež kravas auto šoferis Romāns Tempelfelds. "Manuprāt, radari nepieciešami nevis tur, kur biežāk vadītāji ātrumu pārsniedz par kādu kilometru stundā, bet gan tur, kur visbiežāk notiek avārijas."