Tā kā apdzīvotā vietā Garkalne centrālā apkure apsilda tikai divas mājas, kurās ir nedaudz vairāk par 50 dzīvokļiem, tad visas izmaksas par to, kā arī par katla māju un siltuma vadiem līdz objektiem, tiek «izdalītas» ar apsildāmajiem kvadrātmetriem un par to katra dzīvokļa īpašnieks saņem rēķinu, skaidro «Garkalnes Komunālserviss» vadītājs Harijs Lieljuris.
Ēku iedzīvotāji nav vēlējušies, lai «Garkalnes Komunālserviss» atbildētu par to apsaimniekošanu, tādēļ to kolektīvi veicot paši. Šīs mājas ir celtas padomju laikā un tās būvējuši zaldāti, tāpēc celtniecības kvalitāte nav bijusi augsta, bet pašlaik abām ēkām ļoti nepieciešama siltināšana, skaidro Lieljuris. Siltuma zudums esot dramatisks un redzams – lāstekas un apledojušas jumta malas, pie pagraba logiem izkusis sniegs. Uzņēmuma darbinieki pat sagatavojuši visus nepieciešamos dokumentus un pieteikumus siltināšanas uzsākšanai, lai saņemtu finansējumu no Eiropas fondiem un kredītu bankā atlikušās summas segšanai, tomēr tikai 44% iedzīvotāji bijuši par māju siltināšanu, tādēļ iesāktais darbs apstājies.
Pašlaik mājas tiekot apkurinātas ar šķidro kurināmo, kas, lai arī it kā dārgāks par šķeldu vai oglēm, tomēr kopumā ir izdevīgāks, jo neesot jādomā, kur uzglabāt kurināmā rezerves vai kā vēlāk realizēt pelnus. « Pagājušā gada janvārī litrs kurināmās dīzeļdegvielas maksāja 0,44 Ls, bet šobrīd jau 0,52 Ls. Tas ir vērā ņemams pieaugums, ņemot vērā, ka 88,5% tarifa sastāda tieši kurināmā izmaksas. Arī gaisa temperatūra janvārī vairākas dienas un naktis bija dramatiski zema,» skaidro uzņēmuma projektu vadītāja Santa Laizāne.
Apriņķis.lv jau rakstīja - «Karsto rēķini» dati liecina – iedzīvotāji bieži vien nesaprot, kas īsti rēķinā ir iekļauts. Ja metodika visā valstī būtu vienota un namu apsaimniekotāji to ievērotu, izsekot līdzi aprēķiniem būtu vienkāršāk. Ekonomikas ministrijai vajadzētu izstrādāt vienotu aprēķinu metodiku, bet Ministru kabinetam pieņemt saistošos noteikumus, skaidroja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.