Zaļā zelta turpmākais liktenis šobrīd ir neskaidrs – vai tam būs lemts palikt kā neatņemamai un unikālai ainavas sastāvdaļai vai daļu izzāģēs. Baldones novada Domes vides komitejas priekšsēdētāja Sarmīte Grundšteine skaidro, ka šobrīd notiek Baldones teritorijas plānojuma un attīstības plānu izstrāde, tāpēc īpaši svarīgi sakārtot meža jautājumus un samierināt dažādu grupu intereses. «Piemēram, «Latvijas Valsts mežiem» (LVM) galvenais ir apsaimniekot savus mežus, kas ietver arī izzāģēšanu, lai tādā veidā zināmā mērā gūtu peļņu, savukārt mums, baldoniešiem, un daļēji visiem Pierīgas iedzīvotājiem, tā ir dabas bagātība, īpaša teritorija un dzīvesvieta. Jautājums ir par to, kā šīs intereses saskaņot,» pamato S. Grundšteine. Viņa apliecina, ka arī līdz šim pašvaldība un LVM vairākkārt tikušies un sarunās mēģinājuši rast kompromisu.
Vai tūrisma atslēga?
Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Oļģerts Nikodemus uzsver Baldones mežu ainavisko un bioloģisko vērtību. «Mežsaimniekam, paskatoties uz Baldones mežu, acis uzreiz spīd, jo tik vecas un koksnes ziņā vērtīgas mežaudzes Latvijā, jo vairāk Rīgas tuvumā, tikpat kā nav sastopamas. Tomēr ir kauns par to, ka viens no Latvijas laika slavenākajiem kūrortiem ir iznīcis. Par spīti tam, joprojām saglabājušies resursi, lai kūrorts varētu pastāvēt, tāpēc uz Baldones mežiem jāskatās – nevis, cik daudz kubikmetrus mēs vienā piegājienā varam nocirst, bet kādu pievienoto vērtību mežs var dot intensīva ārstnieciskā tūrisma attīstībai,» uzskata O. Nikodemus. Viņš skaidro, ka mūsdienās cilvēki labprātāk izvēlas sanatorijas, kuru apkaimē ir vietas, kur aizbraukt atpūsties vai vienkārši pastaigāties. No šāda viedokļa Baldones meži, arī Riekstukalns un LU Astrofizikas observatorijas apkaime ir ideāli piemērotas vietas, spriež O. Nikodemus. Nozīmīgs faktors tūrisma attīstībai ir sērūdeņraža dūņas: «Jātiek skaidrībā arī par to, kā cirsmu koncentrāciju vietu ierīkošana ietekmētu dūņu veidošanos, jo zināms, ka cirsmas izmaina hidroloģisko režīmu.» Sasāpējušo meža jautājumu profesors piedāvā atrisināt, pašvaldībai izstrādājot meža tematisko plānojumu, tā nosakot «vecajiem» mežiem ainavisku un bioloģisku vērtību.
Paliks tukšiem sēņu groziem
Baldones novada Domes teritorijas plānotājs Pauls Grants vērš uzmanību uz meža nozīmi tūrisma attīstībā: «Daudzi sēņotāji un ogotāji, kurus arī var uzskatīt par tūristiem, brauc uz mūsu mežiem. Un, ja šo mežu nebūs, nebūs arī dabas velšu un cilvēku, kas pie mums brauc sēņot un ogot. Teritorijas plānojums ir instruments, kādā veidā varētu saglabāt nozīmīgas dabas teritorijas. Mūsu ierosinājums ir apbūves noteikumos un teritorijas plānojumā mežus izdalīt sīkāk – saimnieciskajos un sociāli nozīmīgajos rekreācijas mežos, kur darbības būtu stipri ierobežotas,» informē P. Grants.
Baldones novada teritoriju 57 % klāj meži – vairāk nekā 10 000 hektāru platībā, kas salīdzinājumā ar citām Pierīgas teritorijām ir visai daudz. Gan saimnieciski, gan bioloģiski augstvērtīgu mežu kopējā platība mežu izzāģēšanas dēļ arvien samazinās.