Ziemassvētku eglīšu un Jaungada svinību laikā ugunsdrošības jautājumi aktualizējas īpaši, un, kā izrādās, pārbaudēs konstatētā situācija skolās ne tuvu nav ideāla.
Pārbaudes tika veiktas 109 Pierīgas mācību iestādēs – pašvaldību un privātajās pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās, koledžās un ģimnāzijās, mūzikas un mākslas skolās. Pēc pārbaudēm par nopietnākiem ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem tika sastādīti pieci administratīvo pārkāpumu protokoli par kopējo soda naudas summu 470 lati. Divi no šiem protokoliem sastādīti mācību iestādēs Krimuldas novadā, pa vienam – Ādažu, Olaines un Siguldas novados.
Salīdzinājumam – visā Latvijā līdzīgas pārbaudes tika veiktas 1795 mācību iestādēs, tika sastādīti 15 administratīvo pārkāpumu protokoli par 730 latu soda naudu, kā arī pieņemti trīs lēmumi un izteikts viens brīdinājums par ēkas vai tās daļas ekspluatācijas apturēšanu vai ierobežošanu. Pēc brīdinājumu izteikšanas atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumam tiek noteikti pārkāpumu novēršanas termiņi.
"Jāņem vērā, ka katrs izrakstītais protokols tomēr ir nedaudz subjektīva lieta, tāpēc par to, ka Pierīgā samaksāta vairāk nekā puse no kopējās soda naudas, sevišķi uztraukties nevajadzētu," skaidro VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Paulis Tretjakovs. "Rīgā un Pierīgā dzīvo miljons cilvēku – puse Latvijas. Ja salīdzina ugunsgrēku statistiku un iedzīvotāju skaitu, Rīgas reģionā noteikti nesanāk šī puse. Daudzās vietās, kurās dzīvo mazāk cilvēku, šie skaitļi proporcionāli noteikti ir sliktāki."
Par to, kurās mācību iestādēs pārbaužu laikā konstatēti nopietnākie ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, VUGD detalizētu informāciju nesniedz. Taču starp atsevišķiem novadiem biežāk minētas izglītības iestādes Ādažu, Krimuldas, Olaines, Salaspils, Sējas un Siguldas novados. Turpretī vismazāk pretenziju ir pret Babītes, Inčukalna, Mārupes, Ropažu un Stopiņu novadu skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm.
VUGD Rīgas reģiona pārvalde arī apkopojusi datus par būtiskākajiem un biežāk sastopamajiem ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem. Teju trešdaļā pārbaudīto izglītības iestāžu (30) nodrošinājums ar ugunsdzēsības aparātiem un inventāru neatbilst ugunsdrošības noteikumiem, septiņās mācību iestādēs nav darba kārtībā automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, bet divās – balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma.
18 gadījumos par ugunsdrošību atbildīgā persona nav bijusi apmācīta savu pienākumu veikšanai. Vienā izglītības iestādē nav bijusi izstrādāta ugunsdrošības instrukcija, bet 34 iestādēs instrukcijai nepieciešamas korekcijas. Divās skolās nav veikta ugunsdrošības instruktāža, vēl divās nav veiktas praktiskās nodarbības evakuācijā.
Vienā mācību iestādē nav bijis izstrādāts rīcības plāns ugunsgrēka un citu ārkārtas situāciju gadījumiem, četrās šim plānam nepieciešamas korekcijas. Savukārt civilās aizsardzības plāna nav bijis 17 iestādēs, bet 21 tam jāveic korekcijas. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgāde nav bijusi darba kārtībā astoņos objektos, bet ārējā ūdensapgāde – divos. 22 iestādēs nav veikti elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumi, astoņās nav darba kārtībā izgaismotu izeju un evakuācijas kustības virzienu norādītājzīmes.
Pēc neoficiālas informācijas, pēdējo divu gadu laikā mācību iestādēs Latvijā nozīmīgākais ugunsgrēks izcēlās pērn augustā, kad liesmas bija pārņēmušas Madonas novada Mārcienas pamatskolas jumtu 450 kvadrātmetru platībā. Mazāka izmēra ugunsgrēki, kuru laikā tomēr tika veikta skolēnu evakuācija, fiksēti Rīgā, Dobelē un Priekuļu novada Jāņmuižā.
VUGD preses dienesta priekšniece Inga Vetere pastāstīja, ka incidenti biežāk rodoties, skolniekiem slepus smēķējot un nenodzēšot cigareti, taču esot arī bijuši gadījumi, kad skolā, piemēram, aizdedzies adventes vainadziņš. Tuvojoties eksāmenu laikam, glābējiem joprojām nākoties veikt izglītības iestāžu evakuāciju it kā ievietota spridzekļa dēļ.