Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.
LAU apstiprināja, ka kratīšana notikusi uzņēmuma pārstāvju klātbūtnē. Kratīšana notikusi uzņēmuma birojā, taču uzņēmums nevarot komentēt, vai KNAB pārstāvji izņēmuši kādus dokumentus vai datu nesējus. Tāpat LAU nevarot komentēt, kura darbinieka kabinetā notikusi kratīšana.
Tāpat LAU nevarot komentēt, vai kratīšana saistīta ar kādu no iepirkumiem, jo procesa virzītāja noteiktā kārtība liedz izpaust šādu informāciju. Uzņēmuma rīcībā nav informācija, ka kādam no uzņēmuma darbiniekiem ir piemērots aizdomās turētā statuss.
KNAB preses pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA teica, ka birojs nekomentē izmeklēšanas darbības, kā arī ne apstiprina, ne noliedz izskanējušo informāciju par veikto kratīšanu LAU telpās.
Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Iveta Kancēna aģentūrai LETA teica, ka ministrijas rīcībā nav informācija par KNAB veikto izmeklēšanas darbību LAU.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, veiktā kratīšana ir saistīta ar kādu 2016.gada iepirkumu, kurā ir iesaistīts uzņēmums SIA "Vlakon", kas ir bijis viens no vairākiem iepirkumā iesaistītajiem uzņēmumiem. Tāpat kratīšana varētu būt saistīta ar bijušo LAU valdes priekšsēdētāju Vladimiru Kononovu, kurš no šī amata atkāpās pērn augusta sākumā.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pārkāpumu dēļ Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2016.gadā neatļāva LAU slēgt līgumu ar uzņēmēju un Viļānu novada domes deputātu Andri Kozuli (ZZS) saistīto "Vlakon". Tolaik vairāku uzņēmēju aizdomas un neizpratni izraisīja LAU izsludinātais dolomīta šķembu piegādes iepirkums. Tiesības slēgt deviņu miljonus eiro vērto līgumu uz trim gadiem konkursā izcīnīja sens LAU sadarbības partneris - "Vlakon". IUB aizliedza noslēgt līgumu, jo konstatēja pārkāpumus iepirkuma komisijas darbā.
LAU 2016.gada maijā izsludināja iepirkumu par frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījumu piegādi. Tajā pieteicās pieci pretendenti, bet par uzvarētāju tika pasludināta "Vlakon". Pērtnieku karjerā "Vlakon" iegūst dolomītu un ražo arī frakcionētās šķembas. To cena, kuru "Vlakon" piedāvāja LAU, bija 21 cents par tonnu. IUB piekrita, ka LAU nav pārbaudījis, vai šī cena nav nepamatoti pazemināta.
Savukārt LAU bijušais valdes priekšsēdētājs Kononovs gan neuzskatīja, ka LAU iepirkuma komisija būtu pieļāvusi kādus pārkāpumus, un sauca tās par juridiskām niansēm. Kā tieši LAU tērēs līgumā paredzētos deviņus miljonus eiro, Kononovs tolaik nespēja atbildēt. Kononovam saikne ar "Vlakon" pārmesta jau iepriekš.
LAU izveidots 2006. gada 6. jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības - AS "Centrālā reģiona ceļi", AS "Latgales ceļi", AS "Kurzemes ceļi", AS "Vidzemes ceļi". LAU ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī būvmateriālu - dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts - ražošanu.