Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ministre nekomentēja iemeslus, kādēļ Rimšēvičs ticis aizturēts. "Kādēļ aizturēts, iemesli – to gan es nevaru no savas puses komentēt, jo nedz man ir pietiekamas informācijas, nedz arī tiesības to darīt. Es saprotu, ka rītdien KNAB sniegs publisku informāciju, tad arī varēs uzdot visus detalizētus jautājumus," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa uzsvēra, ka patlaban FM, Finanšu un tirgus kapitāla komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas uzdevums ir nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti, un Latvijas Bankas vadības klātbūtne šodienas preses konferencē, pēc viņas teiktā, ir apliecinājums tam, ka tā pašlaik var pilnvērtīgi funkcionēt, kas, viņasprāt, šobrīd ir pats svarīgākais.

Vaicāta par iespējamo spiedienu, ko iespējams FKTK saņēmusi no Rimšēviča puses, Reizniece-Ozola norādīja, ka viņai grūti komentēt par tāda veida vēsturiskiem notikumiem, uzsverot, ka pašlaik nav pamata bažām par FKTK neatkarību un profesionalitāti.

Ministre norādīja, ka pašreizējā situācija Latvijas finanšu sektorā starptautiskā mērogā vērtējama kā dramatiska un traģiska. Viņa norādīja, ka pret Rimšēviču uzsāktā izmeklēšana atstās būtisku ietekmi uz Latvijas kredītreitingu, kas ir arī viens no iemesliem, kādēļ valsts ir pārdomājusi savu aizņemšanās stratēģiju, norādot, ja būtu nepieciešamība to darīt, šis būtu vissliktākais brīdis, kad šādu lēmumu pieņemt.

Reizniece-Ozola sacīja, ka katra diena, ko Rimšēvičs pavada Latvijas Bankas prezidenta amatā arvien vairāk kaitē Latvijas finanšu sektora reputācijai, tomēr par amata atstāšanu var lemt pats Rimšēvičs. Vaicāta, vai ir domāts Latvijas Bankas prezidenta aizstājēju, viņa norādīja, ka tas ir Saeimas kompetences jautājums, tomēr viņas ieskatā Latvijas Banka patlaban pilnvērtīgi funkcionē un tā strādā diennakts režīmā, lai nodrošinātu visu, kas nepieciešams valsts finansiālās stabilitātes sekmēšanai.

Savukārt taujāta par uzņēmēja Māra Martinsona aizturēšanu, Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa uzņēmēju satikusi varbūt divreiz mūžā, tomēr viņa saistība ar Rimšēviča aizturēšana viņai šķiet pārsteidzoša.

FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne sacīja, ka viņas rīcība nav tādas informācijas, kas liecinātu, ka uz FKTK būtu izdarīts spiediens no Latvijas Bankas puses. Tāpat viņa apšaubīja iespēju, ka no tā būtu spējusi ietekmēt kādu no FKTK padomes locekļu pieņemtajiem lēmumiem.

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Edvards Kušners arī norādīja, ka no Latvijas Bankas puses nav izdarīts spiediens uz FKTK, jo starp abām institūcijām notiek tikai oficiāla komunikācija, kas tiek dokumentēta, tādējādi izslēdzot neformālu sarunu iespējamību. "Tā ir oficiāla sadarbība, līdz ar to instiūciju līmenī šādu faktu mums nav," sacīja Kušners.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Bankai ir zema tolerance pret korupciju, un patlaban tās rīcībā nav informācijas, par kādām rīcībām pret Rimšēviču uzsākta izmeklēšana. "Mēs nevaram komentēt konkrētās izmeklēšanas darbības, jo mūsu rīcībā nav informācija, par kādām darbībām vispār ir runa, jo tas, kas izskanējis medijos - mums nav precīza informācija, kas apstiprinātu to," uzsvēra Latvijas Bankas valdes loceklis.

Vaicāts, vai viņš aicinātu Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata, Kušners atbildēja noraidoši, uzsverot, ka minētais lēmums ir paša Rimšēviča ziņā. Viņš arī uzsvēra, ka patlaban ir grūti spriest par Latvijas Bankas prezidenta atkāpšanos, ņemot vērā, ka situācijas apstākļi pašlaik ir ļoti neskaidri. "Tikai zinot šo situāciju, var objektīvi pieņemt lēmumu. Šobrīd tādā emocionālā līmenī, no informācijas, kas ir "gaisā", uz to balstoties var izdarīt dažādus secinājumus. Es tomēr kā jurists pieprasītu daudz precīzāku informāciju un lēmumus, līdz ar to es šo lēmumu atstātu pirmām kārtām Latvijas Bankas prezidenta ziņā," uzsvēra Latvijas Bankas valdes loceklis, piebilstot, ka Rimšēviča atkāpšanās no amata ir jautājums, kas jārisina starp viņu un Saeimu.

Savukārt taujāts, kā uzsāktā izmeklēšana varētu ietekmēt Latvijas Bankas prezidenta pozīcijas Eiropas Centrālās bankas padomē, Kušners norādīja, ka līdzīga situācija bijusi arī ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, un šāda veida jautājumi tiek skatīti ES līmenī. Viņš uzsvēra, ka par to būs iespējams vairāk runāt tad, kad vietējās tiesībsargājošās iestādes būs sniegušas plašāku informāciju par izmeklēšanas gaitā secināto.

Jau vēstīts, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prombūtnes laikā viņa darba pienākumus pildīs viņa vietniece Zoja Razmusa, aģentūrai LETA norādīja bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Pēc viņa teiktā, atbilstoši likumam Latvijas Bankas darbību nodrošina bankas valde un padome sešu cilvēku sastāvā, kurā ir arī bankas prezidents. "Prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda viņa vietnieks - šajā gadījumā viņa vietnieces Zoja Razmusa," sacīja Silakalns.

Latvijas Bankas padomē bez Rimšēviča un Razmusas darbojas arī Edvards Kušners, Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros Rimšēvičam piemērojis aizturētā statusu.

"Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu," paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Kučinskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība kopumā sekojot līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus.

"Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai," apgalvo premjers.

Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19.februārī, tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde.

Jau vēstīts, ka naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām, novēroja aģentūra LETA.

Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem.

Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas.

Kā ziņots, KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.

Aģentūrai LETA ar Rimšēviču līdz šim nav izdevies sazināties.

KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. "KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu," teica KNAB pārstāve Laura Dūša.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.

Portāls "Diena" vēsta, ka abas kratīšanas - gan Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Martinsona veiktā - notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas ar kriminālprocesu, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.

Izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem - par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas. Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm.

Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no "Norvik bankas" lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.