"Zagļus nebiedē nedz suņi, nedz signalizācija; viņi pagūst savākt visu, kas vajadzīgs, līdz ierodas policija," par savu nelāgo pieredzi stāsta kāds Garkalnes novada Langstiņu iedzīvotājs.
Skaitļi nav patīkami
Pēc Valsts policijas (VP) datiem, pērn oktobrī reģionā reģistrētas 33 zādzības no mājokļiem. Apmēram trīs reizes mazāk zādzību – tikai 13 – bijis augustā. Savukārt decembrī šis skaitlis ir pieaudzis līdz 48. Starp citu, 2016. gada decembrī Pierīgas novados fiksētas 30 zādzības no mājokļiem. Aktuālajās kriminālhronikās vairākkārt minēti Langstiņi, kas vēl pirms pāris gadiem bija īsta miera osta un kur iedzīvotāji pat atļāvušies neslēgt savas mājas durvis.
Vēl agrāk, pirms diviem gadiem, decembrī Jūrmalā reģistrētas tikai piecas zādzības no mājokļiem, bet Pierīgas novados – 20. Tad zagļi nelūgti ielūkojušies Mārupes, Inčukalna un Saulkrastu pastāvīgo iedzīvotāju un vasarnieku mitekļos un "piesituši roku" arī Salaspils, Ķekavas, Olaines, Garkalnes un Ādažu novada iemītnieku māju aptīrīšanā. Ļoti līdzīga aina bijusi arī 2014. gada decembrī ar astoņām zādzībām no mājokļiem Jūrmalā un 28 Pierīgas novados. Atskats pagātnē apliecina, ka zādzību skaits ir būtiski pieaudzis tieši 2017. gadā, kad dažās dienās konstatētas pat desmit zādzības.
To, ka no garnadžiem neesam pasargāti, sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" savulaik atzina Valsts policijas Rīgas reģiona Salaspils iecirkņa priekšnieks Gatis Kalvītis, kura pārziņā ir arī citi Pierīgas novadi. Ikdienā jārēķinās vismaz ar diviem mājokļu, īpaši privātmāju, apzagšanas gadījumiem mēnesī tikai Salaspilī vien. Kad un kurā vietā tas notiks, nav paredzams, piebilda G. Kalvītis.
Diemžēl privātmāju apzagšana turpinās arī šogad. Janvāra sākumā divu dienu laikā Rīgas reģionā notikušas trīs zādzības no privātmājām: divas zādzības izdarītas Valsts policijas Olaines iecirkņa apkalpotajā teritorijā, viena – Saulkrastu iecirkņa teritorijā.
Ļaundari melnās maskās ierodas tumsas aizsegā
Cilvēki, kuri paši vai viņu kaimiņi ir cietuši no zagļiem, uzskata, ka ar privātmāju apzagšanu nodarbojas kāda banda, kurai šī lieta iet griezdamās. Par to liecinot noziedznieku nemainīgais "rokraksts" – parasti viņi ielaužas miteklī diennakts tumšajās stundās un tad, kad mājās neviena nav. Kā stāsta jau pieminētais Langstiņu iedzīvotājs, vienā gadījumā kaimiņi aizbraukuši ciemos vien uz dažām stundām, citā – atpūsties uz pāris dienām. Tāpat garnadžus neinteresējot, vai mājoklī ierīkota signalizācija vai sētā ir suns. Viņi apzaguši māju, kurā bijis gan viens, gan otrs.
Tāpat, pēc iedzīvotāju domām, problemātisks ir laika posms no brīža, kad nostrādā signalizācija, līdz momentam, kad ierodas apsardze. Parasti zagļiem ar šo laika posmu pilnībā pietiekot, lai paņemtu visu, ko var aiznest.
Zog gan vietējie, gan caurbraucēji
Uz jautājumu, kas tad ir nelūgtie viesi, kuri sagādā arvien vairāk nepatikšanu Pierīgas ciemu iedzīvotajiem, Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska bilst, ka tendence pieaugt zādzībām no privātmājām Pierīgā pēdējos mēnešos tiešām ir vērojama. Tāda "vidējā" privātmāju apzadzēja portreta gan neesot, jo tie ir sērijveida noziegumi, kurus parasti veic dažādi grupējumi. Policija aizturot gan vietējos zagļus, gan tādus, kas uz Pierīgu atbrauc no Igaunijas un Lietuvas.
Kā teic G. Gžibovska, visbiežāk garnadži apzog mājas, kas atrodas meža tuvumā. Noziegums nereti tiek pastrādāts tumsas aizsegā, izmantojot tumšas krāsas apģērbu un maskas.
Paņēmieni, kas tiek izmantoti zādzību izdarīšanai no privātmājām, ir visdažādākie: izsitot loga stiklu, atspiežot loga vai terases durvis, salaužot durvju slēdzeni vai iekļūstot mājā caur otrā stāva logiem, durvīm, kad cietušie atrodas mājas pirmajā stāvā. Klasiski zādzības tiek izdarītas, kad nama īpašnieki neatrodas mājās. Taču pēdējā laika tendences liecina, ka daļa zādzību notiek brīžos, kad saimnieki ir pārradušies mājās un atslēguši drošības sistēmu. Kamēr mājokļa saimnieki atrodas mājas pirmajā stāvā, zagļi darbojas pa nama otro stāvu. Tas varētu liecināt par to, ka garnadži privātmājas iepriekš novēro un iepazīst nama saimnieku paradumus.
Par drošību jārūpējas arī pašiem
Sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" Valsts policijas pārstāve atgādina, ka par sava mājokļa drošību var parūpēties arī iedzīvotāji paši. Privātmāju ciematu iedzīvotāji parasti cits citu pazīst. Tāpēc, redzot savas vai kaimiņu mājas tuvumā apgrozāmies aizdomīgas personas vai redzot pa ciematu lēni braukājam iepriekš šeit neredzētas automašīnas, noteikti nekavējoties vajag zvanīt policijai uz tālruņa numuru 110. Policijas pienākums ir šādu informāciju pārbaudīt.
Tāpat policijai aizturēt ļaundarus palīdz ieraksti no privātmāju videonovērošanas kamerām.
Policijas ieteikumi iedzīvotājiem
1. Nekavējoties ziņot policijai par aizdomīgām personām un automašīnām.
2. Laikā, kad mājās neviena nav, neatstāt logus vēdināšanas režīmā. Viens no populārākajiem veidiem, kā ļaundari iekļūst mājoklī, – atspiežot vaļā vēdināšanas režīmā atstātus logus un nenoslēgtas balkona durvis. Parasti tas notiek mājokļa pirmajā stāvā. Aizvērt logus un aizslēgt balkonu durvis sevišķi svarīgi ir brīžos, kad dodaties prom uz ilgāku laiku.
3. Diennakts tumšajā laikā ieteicams aizvilkt aizkarus, lai zagļi nevarētu izpētīt mājas iekārtojumu un vērtīgās mantas. Pirms zādzības izdarīšanas ļaundari bieži vien iepriekš nolūko konkrēto mājokli, tāpēc ir svarīgi vakaros turēt aizvērtus aizkarus un žalūzijas. Īpaši tas attiecas uz privātmājām, caur kuru lielajiem logiem vakaros ikviens garāmgājējs var redzēt, kādi cilvēki tur dzīvo, kādas ir mantas, un var aplūkot pat istabu plānojumu, iegūstot vērtīgu informāciju plānotajam noziegumam. Tāpat mājokļa iemītnieki var imitēt savu klātbūtni, piemēram, atstājot ieslēgtu gaismu.
4. Nodrošināt mājas un saimniecības ēkas ar videonovērošanas kamerām, signalizāciju vai kustības sensoriem.
5. Nekavējoties informēt policiju arī par neizdevušos zādzības mēģinājumu.
6. Vērtīgās mantas glabāt seifā, kas ir atbilstoši nostiprināts pie kādas konstrukcijas.
7. Mājas pirmā stāva logus aplīmēt ar drošības plēvi.
8. Arī suņa klātbūtne privātmājas teritorijā var atturēt zagļus, jo ar skaļu riešanu tie pievērš apkārtējo uzmanību, un atsevišķos gadījumos zagļi nevēlas riskēt stāties pretī lielāka auguma sunim.
arhīvs
Palielinoties iedzīvotāju un attiecīgi arī privātmāju skaitam Rīgai tuvākajos novados – Garkalnē, Ķekavā un Mārupē –, paplašinās arī vide, kurā dzīvo salīdzinoši pārtikuši ļaudis. Tas piesaista arī zagļu interesi. Tāpēc, kā atzīst Valsts policijā, gadu no gada pieaug zādzību skaits no privātmājām.