"Parasti dzīve šeit mierīgi rit savu ierasto gaitu, bet aizvadītās nedēļas sākumā viena darba diena sākās ar tikšanos ar pašvaldības policiju pie kāpņu telpas durvīm. Nebūtu gan pareizi teikt – pie durvīm, jo izrādās, ka jaunās, skaistās koka durvis, kas pavisam nesen tika ieliktas, pa nakti ir kļuvušas par garnadžu lielo lomu.
Šo faktu no rīta pirmā konstatējusi sētniece un izsaukusi pašvaldības policiju. Vīri atbrauca, parunājās, paraustīja plecus un viss. Sētniece vien jokodama man garāmejot uzsauca, lai es atdodot nozagtās durvis. Mūsu mājai ir trīs kāpņu telpas ieejas un visas trīs pa nakti klusiņām ir izņemtas.
Dzīvesbiedrs man saka – neesot jau tur daudz tā darba, tik vien, cik sešas skrūvītes jāizskrūvē un durvis rokā. Kā vēlāk izrādījās, durvis izņemtas arī blakus mājai, jāteic tikai vienas no trim. Varbūt zagļiem pietrūcis laika. Bet trešajai mājai, kur arī tika ieliktas jaunās durvis, tās joprojām stāv savā vietā pavisam vienkārša iemesla dēļ – durvīm ielikts kods.
Tad es domāju, cik grūti bija ielikt visām durvīm kodu, lai tad nevarētu vienkārši atnākt un paņemt. Es iedomājos, ja ārā būtu ziema, viss priekšnams būtu aizputināts un kāpņu telpa izsalusi. Tagad jāgaida un jāskatās, ko māju apsaimniekotājs plāno darīt – atkal likt jaunas durvis bez koda vai atstāt, kā ir. Vai tomēr saņemties un ielikt kodu?"