Sabiedrība par J. Dauguli uzzināja no plašsaziņas līdzekļiem 2009. gada janvārī, kad viņš tika aizturēts aizdomās par kādas jaunas sievietes nogalināšanu Baldonē 2008. gada septembrī. Kad minētā lieta nonāca tiesā, tajā bija vēl divas citas epizodes. Prokuratūra J. Daugulim inkriminēja arī izspiešanu un kādas citas personas – 16 gadu vecumu nesasniegušas meitenes – izvarošanu, vēsta aģentūra LETA.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu izskatīja slēgtās sēdēs. Saskaņā ar apsūdzību 19 gadus veco sievieti J. Daugulis bija nositis ar beisbola nūju. Par motīvu tika uzskatīta kompensācija, kuru apdrošināšanas kompānija izmaksātu par sievietes nāvi, jo viņas dzīvība bija apdrošināta.
Tomēr 2012. gada 11. aprīlī Rīgas apgabaltiesa šajā apsūdzības epizodē viņu attaisnoja. Lietā nebija strīda, ka slepkavība ir notikusi, tomēr nebija pietiekamu pierādījumu tam, ka baiso noziegumu izdarījis tieši J. Daugulis. Šajā lietas daļā Rīgas apgabaltiesa nolēma kriminālprocesa materiālus nosūtīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai patiesā slepkavas noskaidrošanai.
Savukārt saskaņā ar apsūdzību pensionāra slepkavība izdarīta 2008. gadā ap Ziemassvētkiem, lai iegūtu upura dzīvokli Rīgā, Pētersalas mikrorajonā. Tomēr, kā aģentūrai LETA atzīmēja J. Dauguļa advokāte Inga Lauce, lietā trūkst vairāku būtisku pierādījumu. Piemēram, joprojām nav atrasta līķa galva, kurā teorētiski vajadzētu būt arī lodei.
Kopā ar J. Dauguli uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdies Igors Šepetis, Kaspars Beķeris un Vilnis Šusts. I. Šepetis kategoriski noliedz savu vainu celtajā apsūdzībā, bet pārējie to daļēji atzīst, proti, starp trim apsūdzētajiem faktiski ir strīds vienīgi par lomu sadalījumu noziegumā.
Tiesa jau pabeigusi apsūdzēto pratināšanu, taču pieteikti lūgumi par papildu liecinieku nopratināšanu.
Jānorāda, ka par slepkavību un bandītismu iepriekš vairākkārt tiesātais J. Daugulis, kurš 90. gadu vidū vadīja bruņotu laupītāju grupējumu, cietumā bija pavadījis vismaz 35 gadus, kad 2007. gada vasarā viņu nosacīti atbrīvoja no ieslodzījuma pirms termiņa, jo recidīvists bija izcietis trīs ceturtdaļas soda un nebija pārkāpis cietuma režīmu. Tobrīd Saeima vēl nebija pieņēmusi Krimināllikuma grozījumus, kas paredz vairāku papildu nosacījumu vērtēšanu, lemjot par personas pirmstermiņa atbrīvošanu.
Savukārt apsūdzības daļā par izspiešanu tiesa J. Dauguli atzina par vainīgu, bet izvarošanas epizode tika pārkvalificēta uz dzimumsakariem ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu. Par šiem abiem nodarījumiem J. Daugulim kā galīgais sods tika noteikta reāla brīvības atņemšana uz septiņiem gadiem. Tomēr vēlāk šo spriedumu pārsūdzēja gan prokuratūra, gan apsūdzētā advokāte, tāpēc minētā lieta apelācijas kārtībā būs jāpārskata Augstākajai tiesai.
Rīgas apgabaltiesā patlaban tiek skatīta arī kāda cita krimināllieta, kurā apsūdzēts J. Daugulis. Lietā ir divas epizodes – par miesas bojājumu nodarīšanu kādam vīrietim un par mēģinājumu noslepkavot sievieti. Līdzās J. Daugulim par to apsūdzēts arī jau minētais V. Šusts un Visvaldis Pers.