Šajos ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks un cieta septiņi, kā arī nodega 39 ēkas un divi transportlīdzekļi, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika.
Novados šogad dzēsti 1827 pērnās zāles ugunsgrēki vairāk nekā 2553 hektāru platībā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpils novadā, kur dega 142 kūlas ugunsgrēki vairāk nekā 400 hektāru platībā. Bet šī saraksta astotajā vietā ar 46 ugunsgrēkiem 42 hektāru platībā ir Ķekavas novads, turklāt salīdzinājumā ar 2015. gadu kūlas ugunsgrēku skaits novadā ir teju divkāršojies.
Jau tradicionāli daudz pērnā zāle degusi Olaines novadā (35 ugunsgrēki, 13 ha) un Salaspils novadā (32 ugunsgrēki, 26 ha), taču abās šajās Pierīgas pašvaldībās kūlas dedzināšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir sarucis. Kopumā pusē Pierīgas novadu reģistrēts mazāks vai tāds pats skaits pērnās zāles ugunsgrēku, kā gadu iepriekš, pusē to skaits pieaudzis. Šajā ziņā bēdīga statistika ir Krimuldas novadam, kur 2015. gadā ugunsdzēsēji likvidēja tikai trīs kūlas ugunsgrēkus, bet šogad – jau sešpadsmit.
Lai pasargātu sevi, savus tuviniekus un īpašumus, kā arī lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, VUGD aicina iedzīvotājus un pašvaldības rudenī sakopt sev piederošās teritorijas – nopļaut zāli un novākt atkritumus.
"Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama iedzīvotāju uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas – nodegušas ēkas un automašīnas, cietuši un bojā gājuši cilvēki. Savukārt pašvaldībām iesakām ne tikai sakopt teritorijas rudenī, bet arī pašvaldības saistošajos noteikumos noteikt pienākumus un nosacījumus iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolēt šo nosacījumu izpildi," vēsta VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa.
Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28. punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro lielu sodu.