(papildināta ziņa, kā arī precizēts virsraksts un 1.rindkopa)
Saskaņā ar tiem mūsu valstī pērn uz autoceļiem gāja bojā 94 cilvēki, rēķinot uz miljonu valsts iedzīvotāju. Lielāka mirstība uz autoceļiem pērn bijusi vien Bulgārijā un Rumānijā (abās valstīs 95 ceļu satiksmes negadījumu upuri uz miljonu iedzīvotāju).
Nedaudz mazāka mirstība uz autoceļiem bijusi Lietuvā un Horvātijā (82 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju), Polijā (77 upuri) un Grieķijā (74 bojāgājušie). Igaunijā uz autoceļiem pērn gāja bojā 50 cilvēki, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju.
Vidēji Eiropas Savienībā pērn uz autoceļiem mirstība bija 51,5 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju. Mazākā mirstība reģistrēta Maltā (26 satiksmes negadījumu upuri uz miljonu iedzīvotāju), Zviedrijā (27 bojāgājušie), Nīderlandē (28 bojāgājušie), Lielbritānijā (29 bojāgājušie) un Dānijā (30 bojāgājušie).
Par transportu atbildīgā ES komisāre Violeta Bulca uzsvēra, ka "katrs bojāgājušais un katrs smagi ievainotais ir nelaime, kas ir jānovērš. Pēdējos gadu desmitos mēs esam guvuši iespaidīgus rezultātus, samazinot ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, bet pašreizējā stagnācija ir satraucoša. Ja Eiropa vēlas sasniegt savu mērķi līdz 2020. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, vēl ir daudz darāmā. Es aicinu dalībvalstis pastiprināt centienus tiesību aktu īstenošanā un kampaņu organizēšanā. Tas, protams, prasa līdzekļus, bet tas ir nieks salīdzinājumā ar 100 miljardiem eiro sociālo izmaksu, kas rodas ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu un nāves gadījumu rezultātā."
"No savas puses EK turpinās rīkoties jomās, kur tā var radīt skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Tehnoloģija un inovācija arvien vairāk tiek izmantotas, lai nākotnē uzlabotu drošību uz ceļiem. Vidējā termiņā un ilgtermiņā, piemēram, savienotai un automatizētai auto vadīšanai ir liels potenciāls, lai izvairītos no avārijām, un mēs cītīgi strādājam pie attiecīgo tiesību aktu izstrādes," viņa piebilda.
ES vidēji pērn salīdzinājumā ar 2014.gadu mirstības uz autoceļiem līmenis pieaudzis par 1%. 16 bloka dalībvalstīs gada izteiksmē reģistrēts ceļu satiksmes negadījumu upuru uz vienu miljonu valsts iedzīvotāju skaita pieaugums, desmit valstīs tas sarucis, bet Nīderlandē un Spānijā saglabājies 2014.gada līmenī.
Lielākais satiksmes negadījumu upuru skaita samazinājums pērn gada izteiksmē reģistrēts Igaunijā un Īrijā (abās valstīs -15%), Latvijā (-11%), Lietuvā (-10%) un Luksemburgā (-9%). Savukārt lielākais pieaugums bijis Kiprā (+27%), Somijā (+15%), Horvātijā (+13%), Slovēnijā (+11%), kā arī Austrijā un Maltā (abās valstīs +10%).
Salīdzinājumā ar 2010. gadu ES vidēji uz autoceļiem pērn gāja bojā par 17% mazāk cilvēku. Piecu gadu laikā nāves gadījumu skaitu uz autoceļiem izdevies samazināt visām ES dalībvalstīm, izņemot Luksemburgu un Zviedriju, kur pērn uz miljonu iedzīvotāju reģistrētais avāriju upuru skaits bija tāds pats kā 2010. gadā.
Piecu gadu laikā lielākais samazinājums reģistrēts Grieķijā (-36%), Dānijā (-35%), Portugālē (-33%), Spānijā (-32%) un Maltā (-27%). Savukārt mazākais kritums bijis Somijā (-3%), Lielbritānijā (-4%), Kiprā un Vācija (abās valstīs -5%), Čehijā (-8%), Beļģijā (-10%), Nīderlandē un Bulgārijā (abās valstīs -12%), Francijā, Slovēnijā un Ungārijā (visās valstīs -13%), Latvijā un Austrijā (abās valstīs -14%), Igaunijā (-16%), Itālijā (-17%), Horvātijā (-18%) un Lietuvā (-19%).
Kā skaidro EK, valstu statistikas dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ES valstīs joprojām krietni atšķiras, lai gan šī atšķirība ar katru gadu samazinās. Dažas valstis, kurām parasti ir labi rādītāji, ir panākušas mazāku uzlabojumu, bet trīs no dalībvalstīm, kurās ir vislielākais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits, ir uzlabojušas ceļu satiksmes drošības situāciju.
Jau ziņots, ka pērn ES ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 26 000 cilvēku, kas ir par 5500 cilvēkiem mazāk nekā 2010. gadā, tomēr salīdzinājumā ar 2014. gadu ES līmenī faktiski uzlabojumu nav, liecina EK dati.
Pērn līdzīgi kā iepriekšējos divos gados ES ceļu satiksmes negadījumos vidēji gāja bojā 51,5 cilvēki uz 1 miljonu iedzīvotāju. Palēninājumu letālo negadījumu samazināšanā (pēc 2012. un 2013. gadā reģistrētā būtiskā samazinājuma 8% apmērā) EK saista ar vairākiem faktoriem, piemēram, lielāku mijiedarbību starp neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem un mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem pilsētās.
EK lēš, ka vēl 135 000 cilvēku satiksmes negadījumos uz ES autoceļiem ir guvuši smagas traumas. Tiek norādīts, ka liela daļa no viņiem ir neaizsargātie satiksmes dalībnieki - gājēji, velosipēdisti u.c.
Komisija arī aplēsusi, ka sociālās izmaksas, piemēram, rehabilitācija, veselības aprūpe un materiālais kaitējums, saistībā ar letālajiem ceļu satiksmes negadījumiem un gūtajām traumām ir vismaz 100 miljardu eiro apmērā.