Likumsargi šā gada janvārī konstatējuši 662 gadījumus, kad autovadītājs pie sava spēkrata stūres bija sēdies alkohola reibumā. Tas ir par 143 gadījumiem vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Krapsis norādīja, ka policija aktīvi strādā, lai šo situāciju mainītu, tomēr vienlaikus ir nepieciešama sabiedrības līdzdalība. "Sodi [par braukšanu reibumā] nav bargi. Iespējams nepieciešami likumdošanas grozījumi un jāmaina kopējā politika," teica Krapsis.
Viņš pastāstīja, ka Igaunijā kriminālatbildība iestājas, ja autovadītājs ir braucis vienas promiles reibumā. Savukārt Latvijā jau iepriekš ir bijusi diskusija, ka krimināli sodīt varētu autovadītājus, kuri ir 1,5 promiļu reibumā.
Vienlaikus šā gada pirmajā mēnesī ir bijis mazāk satiksmes negadījumu nekā pērnā gada janvārī. Tā janvārī valstī reģistrēts nedaudz vairāk par 2,5 tūkstošiem satiksmes negadījumu. Krapsis uzsvēra, ka tomēr nav pamata priekam un nevar apgalvot, ka situācija būtu laba. "[Satiksmes negadījumu skaits] lielā mērā raksturo braukšanas kultūru. Negadījumi saistīti ar neuzmanību un pārgalvību. Jāmaina attieksme sabiedrībā," teica Krapsis.