22.05.2012 11:23

Pierīgā kūlas ugunsgrēku skaits nepieaug, bet arī nesarūk

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Lielāko kūlas ugunsgrēku vietas Pierīgā 2012. gadā. Lielāko kūlas ugunsgrēku vietas Pierīgā 2012. gadā.

Pērnās zāles degšanas gadījumu skaits pēdējos trijos gados bijis stabili nemainīgs gan Latvijā, gan Rīgas reģionā.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, līdz 22. maija rītam Latvijā bija reģistrēti 1739 kūlas ugunsgrēki, ir viena bojā gājusī, bet precīzi materiālie zaudējumi vēl nav aprēķināti.

Šie skaitļi ir diezgan tuvi 2011. gada (1760 ugunsgrēki) un 2010. gada (1695) statistikai, bet ievērojami atpaliek no 2006. gada, kad ugunsdzēsējiem nācās dzēst 7083 ugunsgrēkus. Kūlas ugunsgrēku novēršanai VUGD iztērējis vairāk nekā 16 000 latu, informēja dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.

Neoficiāla statistika liecina, ka Pierīgas reģionā šogad īpaši izcēlušies Salaspils, Stopiņu un Olaines novadi. Lielākie kūlas ugunsgrēki gan reģistrēti Ķekavas novada Daugmalē, kur 12. aprīlī pērnā zāle dega deviņu hektāru platībā, kā arī Ropažu novada Kākciemā, kur 15.aprīlī liesmas bija pārņēmušas astoņu hektāru platību.

Gandrīz 30 gadījumos uguns izplatījusies vismaz viena hektāra platībā. Kā ierasts, daudz ugunsgrēku bijis lielo autoceļu malās, kur tos, visticamāk, izraisījis no automašīnas izmesta cigarete. No būtiskiem materiāliem zaudējumiem un veselības kaitējumiem šosezon gan izdevies izvairīties. Viens no retajiem šādiem negadījumiem tika fiksēts 11. aprīlī Stopiņu novada Dzidriņās, kur kūlas ugunsgrēkā nodega šķūnis.

VUGD interneta mājas lapā tika veikta aptauja, kas būtu jādara, lai samazinātos kūlas ugunsgrēku skaits. No tiem, kuri piedalījās aptaujā 52% atzina, ka jāsakopj lauki un pilsētas, 12% uzskata, ka jābūt bargākiem sodiem, bet 6% domā, ka varētu līdzēt plašākas reklāmas kampaņas. Savukārt 22% uzskata, ka nekas nav jādara, jo "kā dedzināja kūlu, tā dedzinās".

I. Vetere kūlas ugunsgrēku statistiku saista ar diviem faktoriem: "Pirmkārt, laika apstākļi. Ja laiks ir silts un mitrs, jaunā zāle aug ātrāk un kūlas degšana iet mazumā. Lai gan joprojām gandrīz katru dienu tiek reģistrēts pa kādam ugunsgrēkam. Otrkārt, protams, cilvēku apziņa un rīcība. Tas, ka pēdējo gadu laikā ugunsgrēku skaits ir palicis nemainīgs, acīmredzot norāda, ka šajā ziņā būtisku izmaiņu nav."