Līdz ar pavasarīga laika iestāšanos sarosījušies arī kūlas dedzinātāji.
Šogad Latvijā reģistrēti jau aptuveni 60 pērnās zāles dedzinātāju izraisīti ugunsgrēki.
Aktīvākie dedzinātāji no Kurzemes un Zemgales šogad pārcēlušies uz Pierīgu. Kūlas dedzināšana var izraisīt postošu ugunsgrēku, kas var apdraudēt ne vien veselību un īpašumus, bet arī nodarīt pamatīgu skādi bioloģiskajai daudzveidībai.
Sods par šo netikumu ir 200–500 piecsimt latu vai administratīvais arests līdz piecpadsmit diennaktīm.
| Anna Buiķe, skolotāja no Ropažiem:
«Jādod materiāli līdzekļi, par ko cilvēki varētu apsaimniekot savu zemi. Nevar cīnīties, ja cilvēkiem nav naudas, par ko kūlu sastrādāt, tāpēc viņi dedzina. Tomēr neticu, ka vairums dedzina ļaunprātīgi.»
|
|
| Valentīns Stepānovs, privātuzņēmējs no Ropažiem:
«Naudas sodus nav jēgas palielināt. Vajadzētu sodīt ar reālu arestu – cik liels posts nodarīts, tik diennaktis jāpiemēro. Tas jau efektīvi iedarbojas uz šoferiem – dzērumā tagad brauc mazāk.»
|
|
| Evija Ilgaža, friziere no Ropažiem:
«Viennozīmīgi jāpalielina naudas sods līdz pat vairākiem tūkstošiem latu. Tas varētu būt atbilstošs platībai – cik hektāru, tik tūkstošu. Jārāda vairāk informējošu un brīdinošu reklāmu pa televizoru.»
|
|
| Agris Salmiņš, galdnieks no Stopiņiem:
«Viens no veidiem būtu cīnīties ar naudas sodiem, bet diez vai tas ko līdzēs. Ja varētu dedzinātājus noķert pie rokas, tad varētu piedraudēt ar naudas vai cietumsodu, bet ir ļoti grūti viņus pieķert.»
|
|
