Novembra vakara tumsu pāršķeļ skaļš plunkšķis ūdenī. "Bebrs," izskan minējums. "Lasis," pārliecinoši nosaka Mārtiņš, vietējais makšķernieks un dabas draugs, kurš piekritis policijas darbiniekiem palīdzēt reida laikā, meklējot vietas, kur maluzvejnieki varētu būt izlikuši tīklus.
Par to, ka šādas vietas viņš zina labi un daudz, sešu stundu ilgā reida laikā šaubas nerodas. Kopā ar policijas darbiniekiem tikko tiekam viņam līdzi, tumsā ložņājot pa Gaujas piekrastes brikšņiem. Apskatām teju desmit vietas gan Gaujas, gan Straujupītes krastos un vēl ne reizi vien dzirdam raksturīgos plunkšķus ūdenī.
Īsi pirms pusnakts beidzot šķiet, ka meklējumi nav bijuši veltīgi un policistiem varētu būt darbs – uz nomaļa ceļa dziļi mežā atrodam aizdomīgu automašīnu ar laivas piekabi. Tiek pieņemts lēmums nogaidīt, kamēr iespējamie pārkāpēji atgriezīsies. Taču, pārbaudot automašīnas reģistrācijas numuru, izrādās, ka tā pieder Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei, respektīvi, vides inspektoriem, kuri paši tvarsta maliķus.
Diemžēl ne mums, ne reidā iesaistītajiem vides inspektoriem ar laivu, ne Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona zemessargiem, kuri reida laikā izvietoja divus slēpņus iespējamās maluzvejnieku parādīšanās vietās, taustāmu labumu izvilktu tīklu, brīvībā palaistu lašu, noķertu maluzvejnieku vai sastādītu administratīvo protokolu veidā iegūt neizdevās. Zinātāji gan teic, ka tam esot bijuši objektīvi iemesli – šobrīd nārstošanai ūdens līmenis Gaujā esot par zemu, turklāt laika apstākļi tovakar esot bijuši pārāk labi maluzvejnieku nodarbēm, viņiem patīk lietus aizsegs.
Toties tika iekrāta vērtīga praktiska pieredze, ar ko papildināt teorētiskās zināšanas. Nesen vairāki Inčukalna pašvaldības policijas darbinieki apmeklēja divu dienu kursus "Sabiedriskais vides inspektors". Tajos kārtības sargi padziļināja zināšanas par vides pārkāpumiem makšķerēšanā un rūpnieciskajā zvejniecībā, lai varētu efektīvāk kontrolēt makšķerniekus.
"Lielos mērogos mēs par šiem noteikumiem bijām informēti, taču ir daudz nianšu, kas bija jāapgūst: cik daudz un cik lielas zivis drīkst vilkt, kādi ir sezonas un vietu ierobežojumi, kurā brīdī atļauta zveja kļūst par pārkāpumu, kā to pareizi noformēt," tikai daļu no kursos iegūtās informācijas uzskaita RPP INN prevenciju lietu inspektore Helēna Brūna.
Par to, ka pašvaldības policijas darbiniekiem šajā jomā darba pietiks, šaubīties nenākas. Pirms trim nedēļām Valsts vides dienesta inspektori aizturēja trīs maluzvejniekus, kuri upē pie Gaujas ciemata ķēra zivis ar žebērkli, bet pirms nedēļas turpat netālu Ādažu novadā no nelikumīgi izvietota zvejas tīkla tika atbrīvoti divi laši.
Zivju ieguve to nārsta migrāciju laikā nodara īpašu kaitējumu un ir atzīta par barbarismu. Par to atbildību paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80. pants un Krimināllikuma 110. pants. Zaudējumu atlīdzība par vienu nelikumīgi iegūtu zivi var sasniegt 500 latus.
