23.03.2013 14:27

Arī karbonāde ir māksla

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Vienmēr mācu skolēniem, ka ēdienu nedrīkst nonievāt un pret to jāizturas ar cieņu, jo tik daudziem cilvēkiem pasaulē nav, ko ēst," teic Evija Kļaviņa. "Vienmēr mācu skolēniem, ka ēdienu nedrīkst nonievāt un pret to jāizturas ar cieņu, jo tik daudziem cilvēkiem pasaulē nav, ko ēst," teic Evija Kļaviņa. Krišjānis Grantiņš

"Jāpiemīt lielai pašiedvesmai," vienu no panākumu atslēgām ceļā uz izcilu pavāra karjeru atklāj Mālpils profesionālās vidusskolas ēdienu gatavošanas pasniedzēja Evija Kļaviņa (41).

E. Kļaviņa atklāj, ka svētku cepetis vienmēr izdosies sulīgs, ja gaļu pirms cepšanas iemarinēs, taču eksotiskākā delikatese, kas līdz šim baudīta, ir austeres. Savukārt televīzijas šovā atraktīvā pedagoģe labprāt gatavotu kopā ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu.


1. Vai mūsdienās, šovu laikmetā, pavāram pietiek tikai ar teicamām gatavošanas prasmēm?

– Ļoti sekoju līdzi šoviem, lasu arī žurnālus un varu teikt, ka pašreiz pavārmāksla ir patiešām māksla – pat vienkārša karbonāde uz šķīvja tiek uzlikta kā mākslas darbs, kā figūra.

2. Kādām īpašībām jāpiemīt, lai kļūtu par izcilu pavāru?
– Patstāvībai, lielai izturībai, jo pavāra darbs ir ļoti smags, jābūt talantīgam un radošam. Jāpiemīt arī lielai pašiedvesmai.

3. Bez kāda ēdiena nav iedomājams jūsu klātais svētku galds?
– Mūsu ģimenē ļoti iecienīts ir mans firmas ēdiens "Maizīšu salāti". Tie ir ļoti vienkārši pagatavojami: rudzu maizi apcepu sviestiņā, pievienoju konservētu kukurūzu un majonēzi. Man radinieki saka – svētki nav bijuši, ja šie salāti nav bijuši uz galda.

4. Ja jūs vadītu gatavošanas raidījumu, ar kādu populāru cilvēku kopā gribētu gatavot?
– Ar Mārtiņu Rītiņu. Man ļoti patīk viņa teiciens "Kas var būt labāks par šo?!". Viņš prot latviešu virtuvi pasniegt mūsdienīgi un interesanti, vienmēr gatavo radoši.

5. Kura ir jūsu iecienītākā ārvalstu virtuve?
– Taizemes virtuve. Mana māsa Jana ir precējusies ar taizemieti, un ar šo virtuvi mani iepazīstināja tieši viņš. Tā ir ļoti interesanta un veselīga, arī ļoti asa un piparota. No šīs virtuves aizguvu ēdienu gatavošanā vairāk izmantot svaigās sastāvdaļas.

6. Pirms kāda laika bija modē pat hamburgerus pasniegt smalkos restorānos. Kādas ir interesantākās pašreizējās pavārmākslas tendences?
– Viena no tendencēm ir ēdienu pasniegt figurālā veidā, arī molekulārā virtuve: ēdiena gatavošanā izmanto dažādas ķīmiskās vielas: sauso ledu, lecitīnu u. c. Tā atvieglo un paātrina pavāru darbu. Piemēram, skolas "Uzņēmēju dienās" gatavojām bazilika saldējumu. Tā pagatavošanai tika izmantots sausais ledus. Saldējumu sasaldēja, putojot ar roku, nevis kā kādreiz ar saldējamo mašīnu. Tomēr jāpiebilst, ka Latvijā roku darbs, it sevišķi pavāru, kuri nestrādā lielos restorānos, ir mazatalgots.

7. Pavārs šogad bija viena no pieprasītākajām profesijām Mālpils profesionālajā vidusskolā. Kas šajā profesijā aizvien vilina?
– Ir jaunieši, kam šī profesija ļoti interesē, ir jaunieši, kam vecāki teikuši, ka, esot pavāram, mūžam būsi paēdis, ir jaunieši, kas tikai pēc kāda laika saprot, ka šis patiešām ir viņu lauciņš. Mēs Pierīgā esam vienīgā skola, kurā var apgūt reizē vidējo izglītību un pavāra profesiju.

8. Vai esat veģetārās virtuves piekritēja?
– Šo jautājumu man uzdod arī jaunieši. Kad mācījos Latvijas Lauksaimniecības universitātē, mans bioķīmijas pasniedzējs Andersons neatzina veģetāro uzturu, jo cilvēkam dienā noteikti jāuzņem 100 grami olbaltumvielu, un vislabākais to avots ir tieši gaļa. Arī es uzskatu, ka gaļa ir jāēd, ja vien cilvēkam nav kāda slimība, kuras dēļ no gaļas ir jāatsakās.

9. Mūžsenais jautājums: kas ir labāki pavāri – vīrieši vai sievietes?
– Tieši šo jautājumu es gaidīju (smejas). Vīrieši pavāri, protams, ir slaveni visā Eiropā, bet pašlaik, pavērojot konkursus, pavārmākslā viņiem ieliek sievietes. Tomēr nevar izdalīt – kaut kas labāk padodas sievietēm, kaut kas vīriešiem.

10. Vai varat atklāt paņēmienu, kā svētku cepetis vienmēr būs sulīgs?
– Iesaku pirms cepšanas gaļu iemarinēt, kā arī izmantot cepampapīru vai speciālos cepšanas maisiņus, tad patiešām cepetis izdosies sulīgs. Ļoti būtiska ir kvalitatīva gaļa, taču Latvijā ne vienmēr tādu var nopirkt.

11. Aizvien nerimst skandāls ap zirga gaļu. Vai esat kļuvusi vērīgāka iepērkoties?
– Vienmēr iepērkos ļoti piesardzīgi: rūpīgi izpētu realizācijas laiku, uz iepakojuma norādīto sastāvu un šādi rīkoties mācu arī skolēniem. Liellopu uzturā nelietoju. Mans dēls medī, tāpēc jau aptuveni gadu manā virtuvē ir tikai medījuma gaļa.

12. "Baltais cukurs", "Aladina lampa", "Svītrainā ola", "Iedomīgais Pērs", "Dienvidu nakts". Kas kopīgs šiem nosaukumiem? (Tās visas ir tomātu šķirnes.)
– Salāti? Interesanti. Ļoti labi zinu tomātu šķirni "Jūrmala". Mani vecāki dārzā sadala: ir tēta tomātu vagas un mammas tomātu vagas. Viņi audzē vienu šķirni, bet sacenšas, kuram izaugs skaistāki un vairāk. Tētis mēdz izjokot mammu: nopērk jaunos, zaļos tomātus un sakarina, un tad mammas brīnās.