Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viena no 236 skolām
Stopiņu novadā esošajai Ulbrokas vidusskolai šis mācību gads sākās nedaudz citādāk nekā līdz šim, jo skolā tika licencēta programma, kas ļauj mācīties līdzās nosacīti veselajiem bērniem ar tādiem, kuriem ir dažādi mācību traucējumi, ko pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienā apzīmē ar kodu "5.6.".

Šādas programmas esamība satrauca vairākus topošos pirmklasnieku vecākus, kuri izvēlējās savas atvases pieteikt kādā no galvaspilsētas skolām, jo baiļojās, ka šo bērnu ar mācību traucējumiem dēļ cietīs viņu pirmklasnieki. Mācību iestādes vadītājs Normunds Balabka gan ir pārliecināts, ka satraukumam nav pamata, jo skola ir izpildījusi visas prasības, lai nodrošinātu, ka bērni ar mācīšanās traucējumiem sekmīgi var apgūt izglītības saturu kopā ar citiem skolēniem. Turklāt Latvijā esot 236 skolas, kur šādas programmas patreiz tiek īstenotas un pieredze esot veiksmīga.

"Mums gan tā darbojas no pagājušā gada 4. septembra, tādēļ ir pāragri izvērtēt, kā tā darbojas, taču es uzskatu, ka rezultāti ir labi," tā sarunā norāda skolas direktors. Šīs programmas licencēšana paredz, ka mācību iestādē ir jābūt speciālās izglītības skolotājam vai speciālajam pedagogam vai viņa palīgam, izglītības vai klīniskam psihologam, skolotājam logopēdam. Tādēļ skolā strādā speciālais pedagogs, izglītības psihologs un skolotājs logopēds.

"Pat vairāk – mums ir divi psihologi. Pārdalījām vienu slodzi diviem cilvēkiem, lai būtu tā, ka viens strādā vakarā, bet otrs – mācību laikā, tā nodrošinot labāku atbalsta pieejamību," uzsver N. Balabka. Savukārt speciālais pedagogs ar bērniem strādā savā klasē vai individuāli kabinetā. "Īpaši aprīkots kabinets šajā gadījumā nav nepieciešams," norāda skolas direktors.

Par speciālo pedagogu Ulbrokas vidusskolā no šī gada strādā angļu valodas skolotāja, kura ir ieguvusi papildu izglītību darbam ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi. Kā sarunā pauž iestādes vadītājs, par pamatu lēmumam apmācīt vietējo skolotāju, nevis algot kādu no malas, piemēram, speciālajām skolām, esot tādēļ, ka pirmajam ir liela darba pieredze darbā ar skolēniem šajā skolā. To, vai tas bija labākais risinājums, varēšot spriest tikai pēc šī mācību gada beigām. Taču, kā uzskata N. Balabka, pašlaik darbs ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi norit sekmīgi.

Vecāku tiesības izvēlēties skolu
Taujāts par to, kādēļ tika pieņemts lēmums par šādas programmas ieviešanu, jo Stopiņu novadā ir pat divas speciālās skolas, mācību iestādes direktors teic: "Vecākiem ir tiesības izvēlēties, kur viņi vēlas, lai bērns mācas. Mums savukārt nav tiesību viņam atteikt, un, ja ir kāds skolēns, kuram ir nepieciešami atbalsta pasākumi, kurus paredz konkrētā izglītības programma, skolai ir pienākums to licencēt. Turklāt skolēna ieskaitīšana šajā izglītības programmā notiek ciešā sadarbībā ar tā vecākiem un Pedagoģiski medicīnisko komisiju."

Turklāt bieži vien šāda informācija atklājas tikai tad, kad bērns jau skolai ir pieteikts un mācības uzsācis. "Vecākiem nav pienākums skolu informēt par to, ka bērnam ir mācīšanās traucējumi. Tas ir uz viņu pašu sirdsapziņas. Pat ja Pedagoģiski medicīniskā komisija ir devusi ieteikumu skolēnam apgūt izglītības saturu izglītības programmā, kas paredz papildus atbalsta pasākumus, vecākiem ir tiesības izvēlēties, vai laist bērnu speciālajā vai vispārizglītojošajā skolā," informē Ulbrokas vidusskolas direktors. Dokumentu iesniegšanas procesā to neesot iespējams izkontrolēt.

"Runāju par mācīšanās traucējumu konstatēšanu ar psihologu. Patiesībā tos konstatēt ir diezgan sarežģīti pirmsskolas vecumā un pat pirmajā klasē, jo, iespējams, ir pavisam citi iemesli, kādēļ bērnam mācības nesekmējas," tā direktors. Viņš norāda, ka nedrīkst jaukt tos bērnus, kuriem ir mācīšanās traucējumi, ar tiem, kuriem ir uzvedības traucējumi. ""5.6." kods nenozīmē, ka bērns ir agresīvs un kādam bruks virsū ar pakaramo, kā nezinātājiem varētu šķist. Tā nav. Tie ir normāli bērni, kuriem vienkārši atsevišķos priekšmetos vai kopumā noteiktā laikā ir problēmas apgūt mācību vielu tādā apjomā, kā nosacīti veselajiem," zina teikt N. Balabka. Tāpēc ar viņiem papildus strādā atbalsta personāls un mācību saturu tie apgūst pēc individuāli sastādīta plāna.

Nevis asistents, bet palīgs
"Es kā skolotājs nepiekrītu tam, ka skolēni ir spiesti, kļūst par šā "īpašā" skolēna asistentiem. Mācību procesā ne visi skolēni vienlīdz veiksmīgi apgūt gan eksaktos, gan humanitāros priekšmetus. Līdz ar to skolotāji praksē mācību procesa ietvaros ne reti izmanto metodes, kas paredz skolēnu savstarpējo sadarbību, sadarbības prasmju attīstības ietvaros. Skolēnu skaits skolā, kuriem ir mācīšanās traucējumi, nav publiska informācija," norāda skolas direktors, jo pretējā gadījumā tiktu aizskartas skolēnu tiesības.

Kurp mūsu bērnus ved izglītības sistēma?