Pašvaldības bērnudārzus Garkalnē apmeklē gandrīz 300 audzēkņu. Apmēram puse – bērnudārzu "Skudriņa", kas darbojas Garkalnes vidusskolas paspārnē, otra puse – pirmsskolas izglītības iestāde Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā.
Garkalnes vidusskolas direktors Laimnesis Bruģis un "Skudriņas" vadītāja vietniece Liene Rolanda teic, ka viņu iestāde spēj nodrošināt pieprasījumu Garkalnes ciemā, taču saspringtāka situācija, iespējams, vērojama Rīgai tuvākajā novada daļā – Berģos, Langstiņos, Upesciemā –, kur ģimeņu ar pirmsskolas vecuma bērniem ir vairāk. To apstiprina Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas vadītāja vietniece Inta Bredika. Pēc viņas stāstītā, skola un audzēkņu vecāki vairākkārt vērsušies novada domē ar lūgumu paplašināt pašreizējo PII vai celt jaunu.
Garkalnes domes deputāti Elga Liepiņa un Gunārs Bērtulsons ("Vienotība") stāsta, ka arhitekte Anda Ābele un pašvaldība pašlaik strādā pie jaunas bērnudārza ēkas ieceres, cenšoties Garkalnei piemērot nesen Stopiņos tapušā bērnudārza "Pienenīte" piebūves projektu. "Pērn, kad tapa piebūve pašlaik Latvijā vislielākajai pirmsskolas izglītības iestādei – "Pienenītei" –, man jautāja, vai arī Garkalne negribētu šādu projektu īstenot," stāsta G. Bērtulsons.
Pašlaik top Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas bērnudārza attīstības 3D video, kura uzdevums ir parādīt pašreizējo stāvokli skolā Upesciemā un ļaut modelēt vispiemērotāko bērnudārza projekta pielāgošanas veidu nelielajā teritorijā blakus skolai.
"Neviena izglītības iestāde novadā nav būvēta tieši šīm vajadzībām – visas ir pielāgotas. Šī būtu laba iespēja paplašināt un pilnveidot arī Upesciema skolas telpas, veidot ietilpīgākas un mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas," E. Liepiņa uzskata – plānojot bērnudārza būvi, nebūtu jāaizmirst arī par skolas ēkas rekonstrukciju.
Pēc jauno telpu pabeigšanas bērnudārzam būtu jāspēj uzņemt apmēram 250 bērnu. E. Liepiņa, G. Bērtulsons un novada būvvaldes vadītājs Jānis Dambis uzsver, ka pagaidām, topot skicēm, tiek apsvērtas dažādas iespējas, kā nelielajā teritorijā pie skolas iekļaut vērienīgo būvi. Risinājumu varētu piedāvāt martā, kad jāpabeidz vizualizācijas projekts.
G. Bērtulsons teic, ka, lemjot par nākamā gada budžetu, ir labas izredzes atrast naudu arī ieceres tehniskajam projektam. Visgrūtākais, pēc deputātu sacītā, ir nākamais solis – piesaistīt līdzekļus būvniecībai, jo pašlaik novada budžetā šāda iespēja paredzama neesot.
Lemjot par nākamā gada budžetu, ir labas izredzes atrast naudu arī ieceres tehniskajam projektam, uzskata G. Bērtulsons.