Skolotājai Dainai Bērziņai viesskolēni nav sveši. "Ņemot vērā, ka mācu angļu valodu un audzināšanā man ir valodu klases, tad parasti ārzemju jaunieši tiek man," paskaidro skolotāja.
Angļu, vācu, franču, krievu, latviešu valodu un sportu Fēlikss apgūst tāpat kā latviešu skolasbiedri, bet ķīmiju var nemācīties, arī vēsturē skolotāji vielu netulko. "Pret to man nav iebildumu," puisis smejot piebilst. Savukārt matemātikas uzdevumus tulkot palīdz klasesbiedri.
Katru darba dienu Fēlikss ceļu no jaunajām mājām Inčukalnā uz skolu Siguldā mēro ar vilcienu. Puisis atzīst, ka ar latviešiem sadzīvo labi. "Nevar pateikt, ka visi latvieši ir tādi vai tādi. Ģimene, kurā dzīvoju, ir ļoti jauka, tāpēc man gandrīz nemaz nav nācies saskarties ar kādām grūtībām, adaptējoties jaunā vidē."
Uz Latviju Fēlikss nolēmis braukt savas mammas mudināts, kura pirms 30 gadiem pati bija piedalījusies apmaiņas skolēnu programmā, dodoties uz Ameriku. Fēliksam bija jāizvēlas piecas valstis, uz kurām viņš vislabprātāk dotos. Viņš izraudzījās Ameriku, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Latviju. "Pēdējo tāpēc, ka mans vectēvs ir Baltijas valstu fans. Viņš vairākkārt ir bijis Latvijā un viņam šeit ļoti patīk." Datorprogrammas veiktā izloze "lēma" par labu Latvijai.
Neapjauta, cik gads ir garš
Fēliksam Latvijā bez jaunās ģimenes neviena cita nav, bet par to viņš nesūdzas. "Sākumā es to uztvēru kā atvaļinājumu un piedzīvojumu, man tā arī neuznāca ilgas pēc mājām. Bija jautri, un es jutos kā atpūtā. Tobrīd vēl neapjautu, cik patiesībā gads ir garš. Tikai pēc mēneša pamazām sāku to aptvert."
Fēlikss gribētu darboties kino jomā. Viņš vēl nav cieši izlēmis, kas tieši gribētu būt – scenārists vai režisors, tomēr nozare ir skaidra. "Man padodas rakstīšana – dzeja vai stāsti. Reiz es uzrakstīju filmas scenāriju un nodevu to vērtējumam šīs nozares profesionālim. Viņš teica, ka man uz to ir ķēriens. Pēdējā gada laikā esmu noskatījies ļoti daudz filmu un analizējis tās. Pavisam nesen klasesbiedrs, pēc tam kad es publiski, klases priekšā biju noskaitījis vācu dzejoli, teica, ka mana vieta ir uz skatuves. Viņš domā, ka man jākļūst par aktieri," smejas Fēlikss.
Ļoti smaidīga bilde
Atceroties, kā sākās starptautiskais ģimenes piedzīvojums, viesģimenes mamma Sanita Stroda stāsta: "Inčukalnā pie ziņojuma dēļa bija izlikts paziņojums, ka viesskolēni meklē ģimenes. Atnācām mājās un intereses pēc internetā paskatījāmies, kādi ir tie skolēni, kas meklē ģimenes. Uzrunāja Fēlikss – tas, ka viņš raksta filmām scenārijus, ka patīk pabūt vienam. Un viņam bija ļoti smaidīga bilde. Tad nolēmām – jā, šo ņemsim," atceras Sanita.
Ģimene puisim jau paspējusi galdā celt dažādus latviešu ēdienus. Visvairāk negaršojusi aukstā gaļa, ko Fēlikss ēdis pirmo reizi dzīvē. Savukārt pozitīvais latviešu virtuves atklājums bijis krējums. Fēliksu izbrīnījis latviešu paradums dažādiem ēdieniem to likt klāt. Vācijā pieejamais krējums esot tikai attāli līdzīgs Latvijas garšīgajam. Viesģimenes mammai par lielu pārsteigumu Fēlikss neēd sieru, kas ģimenē ir iecienīts kārums. "Viņš neiebilst pret to, ka mēs ēdam, bet līdz ar viņa ienākšanu ģimenē arī paši sieru ēdam mazāk."
Ziemassvētkos Vācijā Fēliksam mājās vienmēr ir eglīte, un 24. decembra vakars tiek pavadīts ģimenes lokā. "Dažreiz pie mums uz Leipcigu atbrauc vectēvs no Berlīnes. Parasti svētku vakarā dodamies uz baznīcu, pēc tam ejam atpakaļ mājās, dalām dāvanas, dziedam, bērni spēlē dažādus instrumentus." Šogad Fēliksam Ziemassvētki būs jāpavada latviešu ģimenē ar pelēkajiem zirņiem un speķi.
Sanita atklāj, ka visi, uzzinājuši par viesskolēna dzīvošanu ģimenē, jautā, kāds pašai ģimenei no tā labums, ja naudu nemaksā. Sanāk taču vēl viens pilntiesīgs ģimenes loceklis. "Pirmkārt, esam kļuvuši daudz disciplinētāki, jo Fēlikss ir ļoti kārtīgs un precīzs. Viņš ceļas 6.20 un jau pusastoņos ir gatavs doties. Pateicoties Fēliksam, gandrīz katrās brīvdienās esam kaut kur braukuši. Bez viņa mēs droši vien nebūtu devušies ne uz 18. novembra salūtu Rīgā, ne apmeklējuši "Staro Rīga"." Turklāt Fēlikss palīdzot vecākajam dēlam Rūdolfam apgūt vācu valodu. "Fēlikss ir iemācījies latviski ātrāk, nekā es angliski! Bet kopumā esam izvilkuši lielo lozi," saka Sanita.
Strodu ģimenes miteklī Inčukalnā jau izrotāta eglīte. Fēlikss atzīst, ka Vācijā bieži nenākas piedzīvot tādu sniegu, kāds tagad vērojams aiz loga, tāpēc viņš nekad nav slēpojis. No kreisās: Rūdolfs, mamma Sanita, jaunākais dēls Patriks un Fēlikss.