13.09.2012 12:49

Vai Pierīgas skolas sekos Igaunijas piemēram?

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Vai Pierīgas skolas sekos Igaunijas piemēram? arhīvs

Kamēr sūdzamies, ka Latvijas darba tirgū katastrofāli trūkst informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu un gaužamies par izglītības ministra reformām, Igaunija ir pirmā valsts pasaulē, kas jau no 1. klases sāk mācīt programmēšanu.

Tādējādi kaimiņvalsts cer kļūt par konkurētspējīgāko IT jomā Austrumeiropā. Ko par šo kaimiņvalsts soli domā Pierīgā?

Vērtējot igauņu iniciatīvu, Siguldas 1. pamatskolas direktors Valters Mačs uzskata, ka IT apgūšana pirmsskolā ir doma pareizā virzienā. Tomēr viņš uzsver, ka liela nozīme ir tam, kā programmēšana tiek mācīta. "Tas var notikt dažādos veidos – gan matemātikas, gan citu mācību priekšmetu stundās, kā arī ar dažādu loģisku spēļu palīdzību, kuras attīsta algoritmiskās domāšanas pamatus. Iespējams, igauņu speciālisti ir atraduši veidu, kā mācīt programmēšanas pamatus, ilgstoši nepavadot laiku pie datora," spriež skolas direktors.

V. Mačs, tāpat kā daudzi psihologi, uzskata, ka "bērniem līdz 9–10 gadu vecumam iespējami mazāk jāļauj darboties ar mobilajiem telefoniem, datoru un citām tehniskajām lietām, bet vairāk jāpievēršas dažādu mākslu apguvei, sportiskām aktivitātēm un citām radošām un aktīvām nodarbēm." Taču realitātē bērns aiziet mājās un tāpat sēž pie datora un spēlē spēlītes, nereti iedzīvojoties datoratkarībā. Tad jau labāk apgūt datoru skolā jēgpilnāk," uzskata viņš.

Saulkrastu novada Zvejniekciema vidusskolas direktors Andris Dulpiņš atklāj, ka jau ir domājis par aktīvāku moderno tehnoloģiju ieviešanu skolas dzīvē. Piemēram, iPad izmantošanu bioloģijas stundā. Direktors atklāj, ka pagaidām pats daudz mazāk orientējas tehnoloģijās nekā viņa mazbērni, tomēr uzskata, ka mācības ar to palīdzību varētu tikt gan atvieglotas, gan padarītas interesantākas.

Savukārt Latvijas Starptautiskās skolas Babītes novadā sekretāre Madara Pole informē, ka bērniem jau sagatavošanās grupiņā māca apieties ar tehnoloģijām un datoru, veidot savus e-pastus, atrast nepieciešamo informāciju. "Es gan nezinu, ko igauņi māca programmēšanā 1. klases bērniem, bet arī mēs mācām apgūt jaunākās tehnoloģijas. Katram datorklasē ir savs dators. Sākot skolas gaitas, sagatavošanas grupiņas bērni turpina papildināt savas zināšanas."

M. Pole uzsver, ka, sākot apmācības, bērnu sagatavotības līmenis ir dažāds. "Ir tādi, kas nāk no ģimenēm, kur ar tehnoloģijām ir uz "jūs", tomēr lielākā daļa ikdienā lieto datoru, un sešgadīgi bērni paši māk, piemēram, internetā atrast kādu spēli."