Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā raksta laikraksts "Diena", projekta īstenošanai no Eiropas naudas paredzēti 3,5 miljoni eiro. Pāreju uz pārbaudījumu kārtošanu e-vidē paredz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītais projekts par valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveidi. Tā mērķis ir pakāpeniski pāriet uz diagnosticējošo darbu un eksāmenu kārtošanu elektroniski, samazināt administratīvo slogu un izdevumus skolām.

Kā atzīmē IZM, būtisks projekta aspekts ir mazināt eksāmenu noplūžu riskus un izveidot e-pakalpojumu, lai valsts valodas eksāmenus varētu kārtot tiešsaistē un lai varētu pārliecināties par valsts valodas eksāmena nokārtošanu.

IZM pārstāve Inta Bērziņa uzsvērusi, ka eksāmenu kārtošana elektroniski attiektos gan uz vidējās izglītības iestādēm, gan profesionālajām skolām. To plānots ieviest līdz 2021. gadam. Jau tagad Valsts izglītības un satura centrs (VISC) sadarbībā ar "Uzdevumi.lv" diagnosticējošos darbus skolām piedāvā kārtot elektroniski. VISC vadītājs Guntars Catlaks atzīmējis, ka tehnoloģija jau eksistē, tagad jādomā, kā novērst riskus. Piemēram, grūtības saistās ar tiem eksāmeniem, kuriem ir mutvārdu daļas.

Tāpat daudz būs atkarīgs no skolu tīkla un izglītības iestāžu pieejas internetam. "Centralizētais eksāmens ir augstu likmju eksāmens – šeit pārrāvumi interneta pieejamībā un visā procesā var būt ar ļoti smagām sekām," uzsvēris Catlaks. Vienlaikus tas atrisinātu ar drošību saistītās problēmas. Šobrīd VISC iet uz jaunu eksāmenu saturu 2021./2022. mācību gadā, bet Catlaks neprognozēja, ka tajā brīdī viss būs gatavs tiešsaistes formātam.

Jautāts par pieredzi citās Eiropas valstīs, Catlaks atzinis, ka citur digitalizēti ir zemākas nozīmes pārbaudes darbi – Latvijas gadījumā tie būtu diagnostikas darbi. Viņš zinājis stāstīt par neveiksmīgu eksperimentu Dānijā pirms pieciem gadiem, kur mēģināts eksāmenus kārtot tiešsaistes režīmā, taču sistēma "uzkārās". Arī Igaunijā strādā pie risinājumiem, bet arī viņi šobrīd nav ieviesuši neko tādu, kas perfekti darbotos.

Saistībā ar šo jautājumu līdz šim ar pašvaldībām bijušas vairākas tikšanās, bet joprojām daļa jautājumu ir neskaidra. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietniece Aija Mazitāne stāstījusi, ka šobrīd nav pārliecības, vai pašvaldību izglītības iestādes ir gatavas to realizēt. Viens no galvenajiem šķēršļiem esot neatbilstoša infrastruktūra, jo skolām trūkst datoru, lai to īstenotu. Par projektu atbildīgie gan skaidrojuši, ka visi vienlaicīgi eksāmenu nekārtotu. Sistēma pieļautu iespēju, ka daļa skolēnu to var darīt citā laikā, jo būs nodrošināti vienādas sarežģītības, bet citi uzdevumi.

Asociācijā arī uzskata, ka svarīgi būs izveidot atbalsta centru, kur pedagogiem vērsties, ja radušies sarežģījumi. Tāpat jāņem vērā, ka tālākos novados ir problēmas ar interneta nodrošinājumu. Šobrīd nav skaidrs, kā šo problēmu atrisinās. Pašvaldības grib redzēt jau projektā ierakstītu plānu, kā šie jautājumi tiks īstenoti.

Vienlaikus Mazitāne atzinusi, ka ieguvumi ir acīmredzami – ātrāks process, pedagogiem skolēnu darbi nebūtu jālabo ar roku un citi, taču neesot pārliecības, ka šie ieguvumi būs lielāki nekā iespējamie pašvaldību izdevumi, lai to nodrošinātu. Ja tomēr visi vienojas uz konkrēto mērķi iet, pašvaldības jau līdz tam grib redzēt vairāk tiešsaistes elementu ikdienas mācībās, kas ļautu skolēniem pierast pie šādas formas.