CVK pārstāvji norādīja, ka iesniegtajā likumprojektā ir vairākas pretrunas ar Satversmes normām. Līdz ar to likumprojekts nav atzīstams par pilnībā izstrādātu, kādam tam jābūt saskaņā ar likumu.
Komisijas sēdē CVK sekretārs Ritvars Eglājs sacīja, ka piedāvātais likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes ievadā pausto, ka "Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem".
"Iesniegtais likumprojekts ir vērsts pilnīgi pretēji [Satversmes ievadā rakstītajam] - lai to sagrautu un iznīcinātu," norādīja Eglājs.
Savukārt likumprojekta iesniedzēju pārstāvis Aleksandrs Kuzmins atbildēja norādot, ka 1919.gadā speciālo likumu par mazākumtautību izglītības iestādēm esot pieņēmuši Latvijas valsts dibinātāji.
CVK pārstāvji no savas puses vērsa uzmanību likumprojektā paredzētajam, ka konkrētā jautājumā Saeimā lēmumu pieņemšanā piedalīties varētu tikai tie deputāti, kas nav latvieši. Komisijas locekļi akcentēja, ka tā būtu diskriminējoša norma un pretrunā arī ar Satversmē noteikto, ka Saeima pieņem savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
Kā ziņots, LKS pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs iepriekš informēja, ka krievu skolu aizstāvji ir apņēmušies noorganizēt referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju.
Kā aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, likumprojektu Tatjanas Ždanokas vadītā partija "Latvijas Krievu savienība" CVK iesniedza 22.janvārī, un atbilstoši likumam CVK 45 dienu laikā - līdz 8.martam - bija jāpieņem lēmums par to, vai reģistrēt likumprojektu parakstu vākšanai, atteikt likumprojekta reģistrēšanu vai noteikt termiņu konstatēto trūkumu novēršanai.