Arodbiedrībā norādīja, ka likumprojekta par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā anotācijā ne tikai trūkstot konsekvences, bet arī nav norādīta atsauce uz anotācijā pieminēto jaunāko pasaules zinātnieku attīstības psiholoģijas pētījumu.
Tāpat anotācijā netiek atspoguļoti pētījumu rezultāti par iepriekš īstenotām līdzīgām reformām Latvijā, proti, netiek norādīts, kādu iemeslu dēļ tika lemts atgriezties pie mācību uzsākšanas pirmajā klasē no septiņiem gadiem, pauda LIZDA.
Arodbiedrībā atgādināja, ka vecākiem jau šobrīd ir dota iespēja izvēlēties no kāda vecuma viņu bērns sāk mācības 1. klasē. Normatīvie akti paredz, ka jau tagad no sešiem gadiem bērns var sākt mācības pamatizglītības programmā.
Anotācijā argumentu "par" plānoto reformu ir mazāk nekā argumentu "pret", uzskata LIZDA, piebilstot, ka netiek raksturota labā prakse, sākot mācības no sešiem gadiem 1. klasē.
"Situācijā, kad Latvijā vidējā izglītība nav normatīvajos aktos reglamentēta kā obligāta, pastāv risks, ka darba tirgu varētu nevēlēties papildināt daļa jauniešu, kuri sasnieguši tikai 15 gadu vecumu. Jau tagad tā ir problēma, kuru risina, tam tērējot nozīmīgus finanšu resursus Jauniešu garantijas izglītības programmās," uzskata LIZDA.
LIZDA turpina uzturēt prasību par to, ka ir nepieciešama visu iesaistīto pušu diskusija, pirms pieņemt lēmumu par atbalstu tālākai reformas virzībai. Arodbiedrība aicina šajā diskusijā iesaistīt pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Veselības un Finanšu ministrijām, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, vecāku organizācijām, Pediatru asociācijas un Latvijas profesionālo psihologu asociācijas.
Diskusijā LIZDA aicina runāt par pētījumu rezultātiem par iepriekšējo reformu pieredzi, labās prakses pieredzi citās Eiropas valstīs, pirmsskolas izglītības vadlīnijām un tām atbilstošu mācību saturu, pedagogu profesionālās pilnveides un metodiskā atbalsta nodrošināšanu reformas sākšanai, mācību līdzekļu nodrošinājumu, vides un infrastruktūras piemērotību, bērnu sociāli emocionālās sagatavotības izvērtējumu, higiēnas prasību nodrošināšanu pirmsskolās un skolās atbilstoši bērnu vecumam, bērnu vecuma robežu noteikšanu, sākot mācības 1.klasē, kā arī pārejas perioda atbilstību reālajai situācijai.
Kā ziņots, IZM izskatīšanai valdībā iesniegusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
IZM iesniegto likumprojektu paredzēt skatīt tuvākajā Ministru kabineta komitejas sēdē, kas notiks 5. martā, liecina Ministru kabineta dienaskārtība.
IZM sola, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika tiks veidota atbilstoši bērnu vecumposmu īpatnībām sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešu gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.