Skaitļi pieprasa reformas
Pērn Ropažu vidusskola nosvinēja 80. gadadienu, un jau gadu tā var lepoties ar renovētām telpām. Skolas pārbūve pašvaldībai izmaksājusi vairāk nekā četrus miljonus eiro, taču, kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja vidusskolas direktors Pēteris Salenieks, tagad tā ir viena no vismodernāk aprīkotajām Pierīgas skolām.
Taču neesot skaidras atbildes, kas skolu sagaida nākotnē. No pagājušajā vasarā publicētā pētījuma "Optimālās vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā", ko sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veica SIA "Karšu izdevniecība "Jāņa sēta"", secinājumiem ir skaidrs, ka Ropažu vidusskolu varētu sagaidīt reformas.
Nelielā vidusskolēnu skaita dēļ (no 306 izglītojamajiem vidusskolas klasēs mācoties tikai nepilna desmitā daļa) to lietderīgāk būtu pārveidot par sākumskolu, iesaka eksperti. Šim ierosinājumam Ropažos daudz atbalstītāju neesot, bet neesot arī skaidra rīcības plāna, ko darīt, ja pārmaiņas būs jāveic. Skaidrs esot tikai viens – nākamajā mācību gadā skola darbosies tāpat kā līdz šim.
Argumenti par pārmaiņu vējiem
Ropažu vidusskolas direktors Pēteris Salenieks "Rīgas Apriņķa Avīzei" atklāja, ka ar pētījumu ir iepazinies. Par labu vidusskolas saglabāšanai tas nerunājot, taču vidusskolas pastāvēšanu nenosakot tikai bērnu skaits novada skolā vien, bet arī zināšanu kvalitāte, ko skolēni iegūst, un, protams, arī vide, kurā viņi uzturas.
Neesot arī noslēpums, ka daļa audzēkņu, kas no Ropažiem dodas uz lielajām Rīgas skolām, pēc kāda laika atgriežas, jo nespēj iedzīvoties galvaspilsētas lielajās mācību iestādēs, viņš atzīst.
Ropažu vidusskolas direktors Pēteris Salenieks: "Eksāmenu rezultāti Ropažu vidusskolu ierindo pietiekami augstu."
Direktors esot lietas kursā arī par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska izteikumiem par lauku un Pierīgas vidusskolu nākotni. Salīdzinoši nesen intervijā izdevumam "Kodols" ministrs nenoliedza varbūtību, ka vienas otras Pierīgas vidusskolas pastāvēšana varētu būt apdraudēta. Lai gan no galvaspilsētai tuvajiem novadiem iedzīvotāji prom neplūstot, taču vecāki bērnus cenšoties sūtīt uz Rīgas skolām:
"Bet tas ir ļoti saprotami! Protams, vecāku un pašu jauniešu attieksmes ir dažādas. Viena tendence vienmēr būs "tuvāk mājām, tuvāk sirdij", tomēr, manuprāt, tā ir absolūti normāla prakse, ka bērns pamatskolā mācās savā pašvaldībā, savukārt, ja tu gribi kaut ko nopietnu tālāk darīt, tendence iet uz labākajām Rīgas centra ģimnāzijām ir un būs. Vai pat pieaugs spēkā. Jo, ekonomiski skatoties, Rīga un Pierīga ir viena aglomerācija. Liela daļa no tiem, kuri dzīvo Pierīgas pašvaldībās, strādā Rīgā," – tā K. Šadurskis.
Tāpat ministrs publiski izteicies, ka vidusskolēniem nav šķērslis mācīties skolā, kas neatrodas tieši pie mājām. Jau pieminētajā intervijā "Kodolam" ministrs saka: "Vidusskolas audzēkņus gan grūti nosaukt par bērniem. Bet, protams, mums ir ļoti nopietni jādomā par sabiedriskā transporta attīstību – nav visiem jāsēž automašīnās sastrēgumos. Starp Rīgas un Pierīgas pašvaldībām acīmredzot ir jābūt labākai koordinācijai šajos jautājumos."
Šajās dienās "Rīgas Apriņķa Avīzei" bija iespēja par skolu tīkla optimizāciju aprunāties arī ar Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) vadītāju Ventu Armandu Kraukli, kurš ir līdzīgās domās. Proti – jauniem cilvēkiem nevajadzētu būt problēmai doties uz skolu, kas atrodas pārdesmit kilometru attālumā no mājām, it sevišķi, ja runa ir par kvalitatīvu izglītību. Tāpēc RACA iestājas par sākumskolu saglabāšanu ar nelielu pedagogu skaitu, bet nekavēs vidusskolu tīklu optimizēšanai, norādīja V. A. Krauklis.
Baumas dara savu
P. Saleniekam ir atspēkojums argumentiem, kas runā par labu salīdzinoši nelielo novadu vidusskolu slēgšanai. Viņš apstiprināja, ka labākie skolēni no Ropažiem uz Rīgas ģimnāzijām dodas jau no pamatskolas pēdējām klasēm, taču ne katrai ģimenei tas ir pa kabatai. Viņš piekrīt, ka bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, došanās uz kādu attālāku mācību iestādi lielākoties nav nepārvarams šķērslis, taču jārēķinās ar ģimenes finanšu resursiem un ceļā pavadīto laiku. Un vēl – vietējā skolā atrodas vieta arī bērniem ar mācību un uzvedības traucējumiem.
Pamatots iemesls mainīt vienu vidējās izglītības iestādi pret citu būtu tad, ja tas saistītos ar profesijas izvēli. Taču bieži vien pusaudža vecumā cilvēkam vēl nav skaidrs, ko turpmāk dzīvē gribētos darīt. Motivētāki savā izvēlē ir vidusskolas absolventi, uzsver P. Salenieks. Turklāt centralizēto eksāmenu rezultāti un sasniegumi mācību olimpiādēs Ropažu vidusskolu ierindo pietiekami augstu skolu reitingu tabulās, tāpēc šie rādītāji neesot iemesls, lai valsts skolu pārstātu finansēt, atstājot visu pašvaldības ziņā.
Par vienu gan P. Salenieks esot nopietni nobažījies, proti, pastāvīgās runas, ka Ropažos varētu tikt likvidēta vidusskola, radot nedrošību arī skolēnu vecākos. Šādā situācijā nebūšot brīnums, ja, piemēram, Zaķumuižas pamatskolas beidzēji, tāpat kā līdz šim, nolems izglītību turpināt kādā Rīgas vidusskolā, nevis Ropažos.
Vidusskolai jābūt gatavai kompetencēs balstītai izglītībai
P. Salenieks teic, ka jau tagad skolā ir moderns mācību kabinetu aprīkojums, pat 3D printeris, lai sekmīgi varētu īstenot kompetencēs balstītās izglītības saturu. Turklāt ar tādu skaitu skolēnu, kāds vidusskolas klasēs ir pašlaik, rezultātiem vajadzētu būt labiem, domā direktors. Arī skolēnu vecāki atbalsta šādu attīstības virzienu, atliek tikai izvēlēties specializāciju – datorzinības, robotiku vai uzņēmējdarbību.
Tradicionāli Ropažu vidusskolā mācības turpina skolēni, kuri šeit beiguši pamatskolu. "Diemžēl pēdējos piecus gadus neesam saņēmuši nevienu vidusskolēnu no otras novada skolas – Zaķumuižas pamatskolas," saka P. Salenieks, "jo skolēni izvēlas turpināt izglītības gaitas Rīgā. Varbūt tādēļ, ka Rīga ir tuvāk."
Pēc renovācijas Ropažu vidusskolā vietas pietiekot 525 skolēniem. Arī pašvaldības iecere dot iespēju Zaķumuižas pamatskolas 7.–9. klašu skolēniem mācīties Ropažu novada vidusskolā nav peļama, jo tad atbrīvotos vieta pirmsskolas grupām, kuras Zaķumuižas pirmsskolai nākotnē ir ļoti nepieciešamas, un pašvaldībai nebūtu jāpiebūvē jaunas telpas. Savukārt novada vidusskolā skolēnu skaits būtiski pieaugtu, arī darbs Zaķumuižas pamatskolas posma pedagogiem Ropažu vidusskolā tiktu nodrošināts.
Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus:
"Pašlaik Ropažu novada pašvaldība strādā pie iespējamiem Ropažu vidusskolas, tāpat arī Zaķumuižas pamatskolas attīstības virzieniem, kā arī tiek runāts par to, kādi pasākumi būtu jāveic, lai risinātu radušos jautājumus par Ropažu vidusskolas skolēnu piesaistīšanu vidusskolas klasēs. Kā vienu no risinājumiem, lai veicinātu skolēnu skaita pieaugumu, var minēt konkrētas mācību programmas virziena izveidi Ropažu vidusskolā, tādējādi dodot iespēju skolēniem padziļināti apgūt kādu mācību virzienu. Līdz ar to pagaidām nav iespējams sīkāk komentēt skolēnu skaita izmaiņas vai citus aspektus, kas saistīti ar Ropažu vidusskolu."