Nesen panāktais Veselības ministrijas kompromiss ar skolu ēdināšanas uzņēmumiem paredz, ka cīsiņi joprojām drīkstēs būs skolu ēdienkartēs, taču ne biežāk kā reizi divās nedēļās, un gaļas saturam tajos jābūt ne mazāk kā 70 %.
Siguldā cīsiņus ēd – tā ir lētāk
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Vilnis Trupavnieks atzīst, ka skolēni joprojām labprāt un bieži izvēlas neveselīgu pārtiku, par spīti neskaitāmiem aizliegumiem un skaidrojumiem par tās nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un organismu. Skolas direktors stāsta, ka ģimnāzijā pieejams ir gan kompleksais pusdienu piedāvājums, gan izvēles piedāvājums, jo vecāko klašu audzēkņiem ne vienmēr pietiek ar to, kas pasniegts pie kopgalda. Piedāvājumā esot arī cīsiņi, to skolas direktors nenoliedz, taču viņš novērojis, ka savās ēdienkartēs tos piedāvā arī citas skolas. V. Trupavnieks spriež, ka, aizliedzot skolās cīsiņus un frī kartupeļus, problēma netiks atrisināta. “Jauniešiem joprojām veikalos ir pieejami čipsi, kola, enerģijas dzērieni un citi neveselīgi pārtikas produkti, un viņi tikpat labi tos var iegādāties pēc stundām,” tā V. Trupavnieks. Ievērojot likumu par skolu ēdināšanas pakalpojumiem, firma jāizvēlas konkursa kārtībā. Ņemot vērā, ka likums nosaka izvēlēties lētāko pakalpojumu sniedzēju, skolai neatliek īpašas izvēles iespējas. Siguldas Valsts ģimnāzijā šobrīd ir spēkā līgums ar kādu lietuviešu firmu. Direktors arī atzīst, ka tas, iespējams, nav labākais un kvalitatīvākais variants, taču citu iespēju neesot.
Ne visur baro ar cīsiņiem
Tomēr Pierīgā ir skolas, kurās cīsiņu pusdienu piedāvājumā nav. Piemēram, Ropažu vidusskolas ēdienkartē to neesot jau divus gadus. “Ēdināšanu nodrošina pašu vietējā firma no Ropažiem, un, jau slēdzot līgumu, atrunāts, ka ēdienkartē netiks iekļauti ne cīsiņi, ne čipsi, ne frī kartupeļi, ne gāzētie dzērieni,” stāsta skolas lietvede Sarma Plandere.
Arī Salaspils 1. vidusskolā ēdienu piedāvājumā cīsiņi neesot iekļauti, un sekretāre Baiba Zariņa pat neatminas, vai tie kādreiz vispār bijuši. Viņa skaidro, ka lielā sortimentā ir dažādi gaļas ēdieni – kotletes, karbonādes, vistas filejas, gaļas veltnīši ar dārzeņu pildījumu, dārzeņu un gaļas sautējumi, gulaši un dažādi citi ēdieni, kuru pagatavošanā izmanto īstu gaļu. Katru dienu piedāvājumā esot vismaz pieci dažādi gaļas ēdieni. Kompleksajā pusdienu piedāvājumā gan esot frī kartupeļi un tos izvēlas galvenokārt vecāko klašu skolēni. “Bet viņi ņem klāt gaļu un salātus, lai var kārtīgi paēst,” paskaidro B. Zariņa. Skolai esot paveicies ar ēdināšanas uzņēmumu – darbinieki esot čakli, tāpēc bērniem pusdienu piedāvājumā bieži ir dažādi gaļas un dārzeņu ēdieni. “Ja grib slinkot, tad jāiztiek ar cīsiņiem,” spriež B. Zariņa.
Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums “Aniva”, kas apkalpo vairākas skolas un bērnudārzus, tostarp Ķekavā, Mārupē un Ādažos, ēdienu galvenokārt gatavo paši uz vietas, izmantojot gaļu un dārzeņus. Cīsiņus un frī kartupeļus viņi nepiedāvā ne kompleksajās pusdienās, ne izvēles variantā. Par skolēnu ēdienu izvēli no kafejnīcas piedāvājuma zina stāstīt “Anivas” valdes locekle Inese Buliņa. “Bērniem garšo bulciņas. Tās viņi var dabūt vēl siltas no konditorejas. Tāpat arī dažādi saldie ēdieni un “Lāsēna” piens. Bet ēdienu izvēle visbiežāk ir atkarīga no tā, cik daudz bērnam ir naudas, cik viņš var atļauties nopirkt. Vidusskolēniem, protams, sanāk tērēt vairāk, jo viņi izvēlas lielākas porcijas,” atklāj I. Buliņa.
L. Neimane: problēma nav cīsiņā, bet tā saturā
Joprojām esot neizpratnē par to, cik cīsiņu lietošana ikdienas uzturā ir nevēlama, RAA uzklausīja uztura speciālistes Lolitas Neimanes viedokli. Viņa uzsver, ka būtisks ir cīsiņa sastāvs. “Nav noteikts, ka tajā jāieliek ļoti maz gaļas un daudz visa kā cita. Protams, cenai ir liela nozīme, bet domāju, ka cilvēki ir gatavi samaksāt nedaudz vairāk un saņemt kvalitatīvāku produktu. Cīsiņš nav arī tas ēdiens, ko vajadzētu kā maizi trīs reizes dienā ēst. Tas nenozīmē, ka gribu apvainot nacionālos ražotājus, vienkārši pēdējā laikā pārāk populāra ir pārtika, kurā ir ne tikai pamata izejvielas, bet arī ļoti daudz dažādu pārtikas piedevu – krāsas, emulgatori, stabilizatori. Daudzos gadījumos tas cīsiņš tiešām sastāv no cūkādu un vistu ādu emulsijām. Protams, cilvēki negrib pārāk daudz tērēt pusdienām, bet ir jādomā arī par bērnu veselību,” skaidro L. Neimane.
Gaļas pārstrādes uzņēmuma “Nākotne” finanšu direktors Egils Immermanis norāda, ka skolu ēdināšanā noteicošais ir cena un bieži nesanāk atļauties to labāko un kvalitatīvāko. “Nākotnes” ražotajos cīsiņos ir vismaz 70 % īstas gaļas, taču E. Immermanis neņēmās spriest, kāds varētu būt to cīsiņu saturs, ko piedāvā skolās: “Tas atkarīgs no katra ražotāja – ja iepirkumā noteicošā ir mazākā cena, tad pārāk daudz gaļas tur droši vien nav.”