Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņa skaidroja, ka starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas veiktais "Progress in International Reading Literacy Study" (PIRLS) pētījums, kurā piedalījās 4157 skolēni no Latvijas, liecina, ka viņu lasītprasme ir uzlabojusies. Ja 2006. gadā Latvija starp 50 valstīm 4. klases skolēnu lasītprasmē ierindojās 13. vietā, tad pēc pagājušajā gadā iegūtajiem datiem Latvija pacēlusies uz 11. vietu.

Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības departamenta direktore Guntra Kaufmane pauda nostāju, ka iepriekšējos gados īstenotā izglītības reforma ir viens no iemesliem pašlaik novērojamajiem skolēnu lasītprasmes rādītāju uzlabojumiem.

Viņa skaidroja, ka jaunajā izstrādātajā mācību saturā ietverta starpdisciplināra pieeja, kas nozīmē, ka vienu tematu iespējams apgūt vairākās mācību stundās. Jaunajā mācību programmā tiks iekļauts jauns mācību modulis – ekspratība, ar kura palīdzību skolēni varēs uzlabot savas lasītprasmes un rakstītprasmes ne tikai latviešu valodas un literatūras stundās. Šo mācību moduli varēs izmantot jebkurā mācību priekšmetā, kurā norit darbs ar tekstu, piemēram, ķīmijas un fizikas stundās.

Kaufmane sacīja, ka jaunajā mācību programmā iekļautas septiņas caurviju prasmes, no kurām divas attiecas uz skolēnu pašvērtējuma celšanu, jeb pašizziņas un pašvaldības prasmes, kuras īstenojot, skolēns varēs izvirzīt jēgpilnus mērķus, pārvaldīt savu mācīšanās procesu, kā arī objektīvi novērtēt savus sasniegumus.

Tāpat kā iepriekšējos PIRLS pētījumos, arī pagājušā gada statistikas apkopojumā visaugstākie skolēnu lasītprasmes rādītāji novērojami Rīgas un Pierīgas skolās, taču Ozola uzsvēra, ka reģionu skolu audzēkņu lasītprasme kopumā ir augusi un izlīdzinājusies pa novadiem.

Ozola arī norādīja, ka sākumskolas skolēnu un vidusskolēnu lasītprasmes rādītāji ir augstāki par pamatskolas skolēnu rādītājiem, ko var skaidrot ar pāreju no viena pasniedzēja pie vairākiem, kā arī jauniešu attīstību.

Atšķirības lasītprasmes vērtējumos novērojamas arī atkarībā no mācību valodas – starp skolēniem, kuri mācību vielu apgūst krievu valodā, lasītprasmes progress ir straujāks nekā starp tiem, kuri mācās latviešu valodā. Visās 50 pētījumā iesaistītajās valstīs meitenes ir labākas lasītājas, bet puišu lasītprasmes rādītāji ir straujāk paaugstinājusies, ko Ozola novērtēja pozitīvi.

Zīmīgi, ka informatīvo tekstu lasītprasmes rezultāti visu skolēnu vidū ir augstāki nekā literārajos tekstos.

Kā ziņots, otrdien Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā tika prezentēti PIRLS pētījuma rezultāti. Iepriekš šāds vērienīgs pētījums Latvijā notika pirms 11 gadiem, un toreiz skolēnu lasītprasme novērtēta virs vidējā līmeņa.