Atsevišķām Rīgas ietekmes areāla pašvaldībām, iespējams, būtu jāatsakās no vidusskolu 10.–12. klašu posma. Šoreiz apskatīsim vidusskolu lietas Baldones un Ķekavas novadā.
Baldones vidusskolēniem jāmācās Ķekavā
Pētījuma rezultāti liecina, ka Ķekavas novads ir viena no retajām pašvaldībām Latvijā, kur iedzīvotāju skaits pieaug, taču izglītības jomā vērojama tendence izvēlēties par labu Rīgas skolām, tāpēc esošais vidusskolēnu skaits ļauj Ķekavas novadā attīstīt tikai vienu vidusskolu pašreizējo divu vietā.
Savukārt Baldones vidusskola jāreorganizē par pamatskolu, secina pētnieki, jo iedzīvotāju skaita pieaugums šajā novadā ir minimāls un arī saimnieciskā aktivitāte nav salīdzināma ar Rīgai tuvāk esošajām pašvaldībām. Attīstības plāns paredz, ka Baldones vidusskolēni mācības turpinātu Ķekavas vidusskolā, jo tuvākajā laikā būs neiespējami vidusskolēnu skaitu palielināt vairāk nekā trīs reizes, lai izpildītu esošos kvantitatīvos kritērijus (150 vidusskolēni).
Pētījuma autori aicina saglabāt tikai Ķekavas vidusskolu, kas varētu piesaistīt skolēnus no reorganizējamās Baložu un Baldones vidusskolas, tādējādi, iespējams, palielinot to līdz 165 vidusskolēniem.
Baldones vidusskolas direktore Dzintra Knohenfelde ir pārliecināta, ka demogrāfisko problēmu valstī nevar risināt mehāniski: "Augsts klašu piepildījums negarantē augstus rezultātus. 15–20 skolēnu klasē ir pietiekami optimāls skaits, lai nodrošinātu kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Mūsu skolas vēsturē vidusskolā nekad nav bijis 150 skolēnu, kaut gan vidusskola Baldonē pastāv jau kopš 1954. gada, un nekad iepriekš tās pastāvēšanas lietderība nav tikusi apšaubīta."
Šajā, 2017./2018. mācību gadā Baldones vidusskolā zinības vidusskolas klasēs apgūst kopumā 59 vidusskolēni, no kuriem seši mācās neklātienē.
Arī Baldones novada pašvaldība ieteikumus par sava novada skolu optimizāciju vērtē negatīvi. Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītāja Ineta Romanovska skaidro, ka "tas ir tikai pētījums, vēl nepieciešama nopietna diskusija par šo jautājumu. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi projekta piedāvājumu; kvantitatīvie kritēriji ir tikai piedāvājuma variants. Baldones novada pašvaldība uzskata, ka, ja ir kvalitāte, bet nav sasniegti kvantitatīvie rādītāji, vidusskolai ir jāpastāv."
Baldones vidusskolā ir mācībām, sportam un atpūtai piemērota infrastruktūra – plašas, labiekārtotas un tehniski nodrošinātas telpas, kā arī sporta komplekss.
Lai runā sekmes un sasniegumi
Viens no objektīvākajiem izglītības kvalitātes rādītājiem ir vidusskolu obligāto eksāmenu indekss. Vērtējot situāciju Baldones vidusskolā, tās vadība uzsver, ka vidusskolai jau ilgstoši ir augsti mācību sasniegumi: skola divus gadus pēc kārtas bijusi trešā labākā skola Latvijā pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem starp mazajām pilsētu skolām, turklāt centralizēto eksāmenu kopprocents ir augstāks par vidējo Latvijā.
"Skolēni regulāri gūst augstus sasniegumus zinātniski pētniecisko darbu konferencēs, vairākkārt ir piedalījušies Eiropas jauno zinātnieku forumā. Baldones vidusskola jau vairākus gadus iegūst pirmo vietu Pierīgā par sasniegumiem zinātniski pētniecisko darbu skatēs," skolēnu sasniegumus uzskaita Dz. Knohenfelde.
"Baldones vidusskolas kvalitatīvie rādītāji 3–5 gadu griezumā centralizēto eksāmenu rezultātos ir augstāki par vidējo valstī. Reģionālajās skatēs piecu gadu laikā 15 mūsu skolas audzēkņi ieguvuši pirmo vietu zinātniski pētniecisko darbu skatē. Pēdējo četru gadu laikā Baldones vidusskolai ir nominācija par augstākajiem sasniegumiem zinātniski pētniecisko darbu konferencē," vērtē I. Romanovska.
Jautājumu vairāk nekā risinājumu
Baldones vidusskolas vadība un skolotāji uzskata, ka Baldones vidusskola ir jāsaglabā un lēmums par skolu likteni jāpieņem pašvaldībai, izvērtējot mācību kvalitāti un demogrāfiskās tendences.
Dz. Knohenfelde vērš uzmanību uz jautājumiem, kas pētījumā paliek neatbildēti: "Pētījums neparāda reālo laiku, kas skolēnam būs jāpavada ceļā, dodoties uz skolu citā pašvaldībā, jo skolas autobuss uzņem bērnus no visas apkārtnes, līdz ar to ceļā pavadītais laiks ievērojami pieaugs. Vai skolas, kurās ir paredzēts pievienot likvidējamo skolu skolēnus, būs gatavas tos uzņemt, neorganizējot mācības divās maiņās? Vai ir pētīts, kā pieaugs vecāku izdevumi, sūtot bērnus citu pašvaldību skolās?" Uz šiem un citiem jautājumiem pētījuma autori atbildes nesniedz.
Ķekavas novada skolas nejūtas apdraudētas
"Ķekavas vidusskolas 10.–12. klasēs pašlaik mācās 94 skolēni," informē Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka. Dzimstības rādītāju dinamika Ķekavas novadā pakāpeniski uzlabojas, un tas nozīmē, ka nākotnē pieaugs arī vidusskolēnu skaits.
To apstiprina arī Ķekavas novada pašvaldības Izglītības daļas vadītājs Vitolds Krieviņš. Pēc viņa sacītā, novads ilgtermiņā neredz draudus abu novada vidusskolu – Ķekavas un Baložu vidusskolas – pastāvēšanai. Novada izglītības attīstības jautājumi jau tiekot risināti, pie tiem strādā vairākas pašvaldības izveidotas darba grupas.
"Tostarp iekļausim arī jautājumu par iespējamām rīcībām apstākļos, kad valdībai, Ministru kabinetam, būs tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu vispārējās vidējās izglītības programmās," saka Vitolds Krieviņš.
Dzimstības rādītāju dinamika Ķekavas novadā pakāpeniski uzlabojas, un tas nozīmē, ka nākotnē pieaugs arī vidusskolēnu skaits.
Ķekavas novada pašvaldība arī rīkojas, lai motivētu skolēnus izvēlēties Ķekavas novada vidusskolas, nevis doties uz Rīgas skolām. Sandra Pugovka skaidro, ka pašvaldība vidusskolēniem par labām sekmēm mācībās piešķir stipendiju. Šis lēmums esot veicinājis ne vien mācību sekmju uzlabošanos, bet arī audzēkņu skaita pieaugumu novada vidusskolās.
Tāpat skolēnu piesaistei Ķekavas vidusskolā tiek īstenotas divas izglītības programmas: vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma.
"Likums ļauj valdībai noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, turklāt paredzot, ka minētos noteikumus Ministru kabinetam jāizdod līdz 2018. gada 31. augustam un ka tajos jāietver ne mazāk kā vienu gadu (bet ne vairāk kā divus gadus) ilgu pārejas periodu šā regulējuma ieviešanai," skaidro Vitolds Krieviņš.