Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ceturtdien Ušakovs prezentēja ideju pēc diviem gadiem piedāvāt jaunu izglītības programmu, proti, mazākumtautību skolās skolēniem tikšot nodrošinātas papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā.

"Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts - latviešu - valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz - viņa dzimtajā valodā," skaidroja Ušakovs.

Ušakovs solīja, ka šī iecere attieksies uz visām mazākumtautību skolām - poļu, ebreju, ukraiņu un citām. Turklāt viņš piekodināja, ka ar šo programmu plānots panākt to, ka mazākumtautību bērni zina gan valsts valodu, gan dzimto, gan izprot pasniegtos priekšmetus un var par tiem izteikties abās valodās.

Sociālajā tīklā "Facebook" Ušakovs ierakstā krievu valodā gan priekšlikumu pieteicis citādāk. "Kā Rīgas dome saglabās krievu valodu Rīgas vidusskolās mazākumtautībām," ar šādu virsrakstu tiek ievadīts Ušakova skaidrojums piedāvājumam par papildu nodarbībām.

Garajā ierakstā galvaspilsētas mērs skaidro, ka valodas jautājuma aktualizēšana saistāma ar gaidāmajām vēlēšanām.

"Patlaban mēs novērojam absolūti klasisku spriedzi ap mazākumtautību skolām - priekšā Saeimas vēlēšanas. Tas nav pirmais mēģinājums, kā mēs to labi zinām. Un kā mēs, diemžēl, labi zinām - ne pēdējā. Priekšā vēl ir daudz vēlēšanu, kur punktus vieglāk krāt, balstoties nacionālā retorikā. Savukārt skolas paliks par politiskās konkunktūras ķīlniekiem. Tā vietā lai izglītotu mūsu bērnus un priecātos par viņu panākumiem, mēs cīnīsies "par" vai "pret"," paudis Ušakovs.

Līdz ar to viņa ieskatā vienīgais risinājums izejai no radušās situācijas esot rūpes par nacionālo un valodu minoritāšu interesēm un labklājību pilnībā uzņemties pašvaldībām.