Pēc premjera vārdiem, "Jāņa sētas" pētījums par iespējamām skolu tīkla reformām esot radījis negatīvu efektu, lai arī tas esot tikai pētījums un nevar apgalvot, ka tiks veiktas tieši tādas izmaiņas.
Politiķis paziņoja, ka valdība skolu tīkla optimizācijas jautājumam nepieies mehāniski un galvenie argumenti pārmaiņām būšot kvalitātes kritēriji, lai skolēniem nodrošinātu kvalitatīvu izglītību.
Līdzīgi esot arī jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās – Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts.
Jautāts, vai viņa teiktais nozīmē, ka reforma varētu notikt ilgākā laika posmā nekā plānojusi Izglītības un zinātnes ministrija, Kučinskis gan atbildēja, ka 2021. gads reformu pabeigšanai esot "diezgan optimāls", proti, tas esot gana tālu, lai varētu paspēt veikt visas pirms reformas nepieciešamās darbības.
Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska (V) piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Šajā kontekstā Šadurskis izteicies par iespēju pamest amatu, bet pašlaik šaubas ne par vienu ministru valdībā neesot, jo "mums ir jāstrādā", piebilda premjers.
Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.
21.11.2017 11:13
Kučinskis atzīst, ka izglītības reformas var tikt koriģētas pēc sarunām ar pašvaldībām
Autors LETA
pixabay.com
Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešamas rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām, otrdien LTV "Rīta panorāmā" paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot radis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi.