Šā pētījuma mērķis bija izpētīt aktuālos demogrāfiskos, infrastruktūras nodrošinājuma un iedzīvotāju mobilitātes aspektus un, balstoties uz iegūtajiem datiem, izveidot vispārējās izglītības iestāžu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platformu un izstrādāt optimālu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla modeli.
Pētījuma autori ieteic vērtēt skolu optimizāciju arī Pierīgas novados, neskatoties uz kopumā labvēlīgo demogrāfisko situāciju.
Par skolu perspektīvu IZM lems kopā ar pašvaldībām
Uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" vaicāto, vai Izglītības un zinātnes ministrijas un pētījuma autoru, ekspertu, redzējums sakrīt, IZM komunikācijas nodaļas konsultante I. Baltiņa atbildēja, ka ekspertu un ministrijas domas nevar ne sakrist, ne nesakrist, jo "ikviens pētījums tiek veikts ar mērķi iegūt objektīvus datus un reālu situācijas analīzi, lai tālāk to izmantotu politikas plānošanas dokumentu izstrādē, izstrādātu vai veiktu grozījumus normatīvajā regulējumā" utt.
Pētījumā ietverti konkrēti priekšlikumi vidusskolu tīkla attīstībai arī Pierīgā, un pētījuma rezultātā secināts, ka atsevišķām Rīgas ietekmes areāla pašvaldībām būtu jāatsakās no vidusskolu 10.–12. klašu posma. Cik liela iespējamība pastāv, ka Rīgas apriņķa skolas tiks optimizētas, un kuras tās varētu būt?
I. Baltiņa skaidro: "Optimāla skolu tīkla modeļa izveide katrā konkrētajā reģionā tiks diskutēta ar pašvaldībām un citām iesaistītajām institūcijām, ņemot vērā ne tikai kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, bet arī reālos apstākļus katrā konkrētajā reģionā. Skolu tīkla pētījums ir unikāla bāze, kas sniedzas daudz tālāk par izglītības jomu. Tas ir pamats, lai sabiedrības interesēs efektīvi plānotu arī citas nozīmīgas jomas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai."
I. Baltiņa pamato, ka cita starpā šīs jomas skar arī primāri nepieciešamo valsts un reģionālo autoceļu rekonstrukciju, sabiedriskā transporta, kā arī medicīnas pakalpojumu un citu publisko pakalpojumu pieejamības plānošanu.
"Rīgas Apriņķa Avīze" šai kontekstā aplūkoja situāciju Saulkrastu novadā.
Saulkrastos ar lēmumiem nesteidzas
Novada centrā atrodas Saulkrastu vidusskola, ziemeļu galā – Zvejniekciema vidusskola, kur 10. un 12. klasē šajā mācību gadā mācās katrā pa 18 skolēniem, taču nav 11. klases. Saulkrastu vidusskolā ir visas trīs klases, bet tikai par četriem vidusskolēniem vairāk nekā Zvejniekciemā.
Pagājušajā mācību gadā normatīvajos dokumentos bija noteikts, ka Saulkrastu novada skolās 10. klasi var atvērt tad, ja ir vismaz 18 izglītojamie. Novadā tika nolemts, ka 10. klase tiks atvērta Saulkrastu vidusskolā. Sākot ar šo mācību gadu, skolēnu skaits vidusskolas klasēs nav noteikts.
Zvejniekciema vidusskolas direktors Andris Dulpiņš (attēlā) ir arī Saulkrastu novada deputāts, kurš ievēlēts no Nacionālās apvienības saraksta, un viņš skaidro, ka nekādu direktīvu no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, kurās norādīts, ka abas novada vidusskolas jāapvieno, nav bijis. Viss pagaidām esot izskanējis tikai vēlējuma formā. Tiesa, pirms kāda laika bijis pētījums, kura autori ieteikuši Zvejniekciemā atstāt pamatskolu, bet Saulkrastu centrā – vidusskolu. Šāds ieteikums, kā uzskata direktors, atspoguļo valstī pastāvošo tendenci, ka iedzīvotāji pārceļas tuvāk lielajām pilsētām. Taču te sākas problēmas.
Zvejniekciema vidusskolas ēkai jau ir vairāk nekā 50 gadu, bet Saulkrastu skolas ēkai – vairāk nekā 100, turklāt tās ir projektētas noteiktam skolēnu skaitam. Pašlaik būtu grūti iedomāties, kā organizēt mācības, ja Saulkrastu vidusskolā skolēnu skaits palielinātos par apmēram 150 bērniem.
Zvejniekciema vidusskolai reorganizācijas gadījumā ir vairākas perspektīvas, kam par labu liecina pieaugošais skolēnu skaits, pašreizējā skolas infrastruktūra ar sporta zāli un atjaunoto sporta laukumu, zaļa un droša vide, kā arī Mūzikas un mākslas skolas tiešs tuvums.
Fizikas un ķīmijas skolotājiem, ja nekas nemainīsies, vienu pilnu slodzi neizdosies nodrošināt pat apvienotajā novada vidusskolā, un viņiem papildus būs jāstrādā kādā Rīgas vai Pierīgas skolā.
Direktors A. Dulpiņš nešaubās, ka pienāks diena, kad novadā būs viena vidusskola. "Rīgas Apriņķa Avīzei" radās iespaids, ka nopietna nākotnes perspektīvas analīze Saulkrastos nav veikta. Var jau būt, ka nav arī jāstrebj karsts.