Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pētījumā skaidrots, ka Babītes novads ir viena no retajām Latvijas pašvaldībām, kur aug iedzīvotāju skaits, tāpēc autori aicina attīstīt Piņķos esošo Babītes vidusskolu (OCE indekss 59,2%), kur pagaidām kopā ar potenciālajiem jaunpienācējiem no Kalnciema vidusskolas varētu būt 79 vidusskolēni, kas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā noteikts kvantitatīvajos rādītājos, tomēr skolēnu skaits varētu palielināties ne tikai iedzīvotāju skaita pieauguma, bet arī uz Jūrmalas rietumdaļas - Priedaines, Lielupes, Bulduru u.c. - apkaimju skolēnu rēķina, jo no šejienes Piņķi ir ērti un ātri sasniedzami pat desmit minūšu laikā.

Ņemot vērā Latvijai neraksturīgi strauji augošo iedzīvotāju skaitu Mārupes novadā, arī Mārupes vidusskolai (149 skolēni, OCE indekss 62,2%) ir labs attīstības potenciāls, teikts pētījumā.

Lai arī Olaines pagastā, pateicoties Rīgas tuvumam, iedzīvotāju skaits lēnām aug, pilsētā, kur dzīvo novada lielākā iedzīvotāju daļa, tas turpina samazināties, tāpēc esošais vidusskolēnu skaits ļauj Olainē attīstīt tikai vienu vidusskolu esošo divu skolu vietā (160 vidusskolēnu). Autori aicina vidusskolu veidot uz 1.vidusskolas bāzes, kur ir nedaudz augstāks OCE indekss (57,6%) un lielāks vidusskolēnu skaits (95 pret 66) nekā 2.vidusskolā (OCE indekss 54,5%), kas būtu jāreorganizē par pamatskolu.

Ķekavas novads ir viena no retajām pašvaldībām Latvijā, kur iedzīvotāju skaits palielinās, bet, līdzīgi kā citviet, tendence izvēlēties par labu Rīgas skolām nav mainījusies, tāpēc esošais vidusskolēnu skaits ļauj Ķekavas novadā attīstīt tikai vienu vidusskolu esošo divu vietā, secināts pētījumā. Vairāk nekā divreiz lielāka skolēnu skaita (pašreiz 91) un lielākā attāluma dēļ no Rīgas, kā arī potenciāla piesaistīt skolēnus no citām reorganizējamajām skolām, pētījuma autori aicina saglabāt tikai Ķekavas vidusskolu (OCE indekss 54,8%), kas varētu piesaistīt skolēnus no reorganizējamās Baložu (30 skolēni) un Baldones (44) vidusskolas, tādējādi, iespējams, palielinot to līdz 165 vidusskolēniem.

Savukārt Baložu vidusskola jāreorganizē par pamatskolu, lielākā daļa no tās 42 vidusskolēniem (gandrīz četrreiz mazāk nekā nepieciešams) varētu turpināt izglītoties Ķekavas vidusskolā, bet 12 skolēni - kādā no skolām Rīgā, kuras tiešā pievārtē Baloži atrodas (tuvākā skola Ziepniekkalnā tikai 10 kilometru un 14 minūšu attālumā).

Baldone atrodas Rīgas aglomerācijas ārējā zonā, tās iedzīvotāju skaita pieaugums ir minimāls, un arī saimnieciskā aktivitāte nav salīdzināma ar Rīgai tuvāk esošajām pašvaldībām. Tāpēc pētnieki uzskata, ka tuvākajā laikā būs neiespējami vidusskolēnu skaitu palielināt vairāk nekā trīs reizes, lai izpildītu esošos kvantitatīvos kritērijus (150 vidusskolēni, kas nepieciešami Ķekavas tuvuma dēļ; pašlaik 10.-12. klasē ir tikai 44 skolēni), un Baldones vidusskola (OCE indekss 46,5%) jāreorganizē par pamatskolu. Attīstības plāns paredz, ka vidusskolēni mācības turpinātu Ķekavas vidusskolā, kas ir tikai 15,2 kilometru attālumā.

Ņemot vērā, ka Salaspils ir viena no nedaudzajām Latvijas pašvaldībām, kur iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir stabilizējies un tā dinamiski attīstās, un neraugoties uz to, ka arī Salaspilij, tāpat kā visām Pierīgas pašvaldībām, raksturīga pamatskolu beigušo skolēnu būtiskas daļas došanās uz Rīgas ģimnāzijām vai vidusskolām, ir pamats uzskatīt, ka šeit būs iespējams izveidot vienu kritērijiem atbilstošu vidusskolu (OCE indekss 1. vidusskolā 53,8%, 2. vidusskolā 50,6%), 10.-12. klašu skolēnus izvietojot starp 1. un 2.vidusskolu jaunuzceltajā skolas korpusā ar peldbaseinu (potenciāli 157 skolēni, ieskaitot iespējamos jaunpienācējus no reorganizējamās Ulbrokas (20 skolēni) un Ikšķiles (deviņi skolēni) vidusskolas, kā arī paredzot iespēju, ka 20 skolēni no Salaspils 2.vidusskolas izvēlēsies turpināt mācības kādā no Rīgas skolām).

Tā kā Salaspilī nav pietiekams skolēnu skaits divu vidusskolu uzturēšanai, Salaspils 2.vidusskolu nepieciešams reorganizēt par pamatskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka 62 vidusskolēni turpinās mācības līdzās esošajā jaunuzceltajā Salaspils vidusskolas korpusā, bet 20 - izvēlēsies turpināt mācības kādā no Rīgas skolām (sākot no 10 kilometriem un 13 minūtēm), teikt pētījumā.

Pētījumā skaidrots, ka Stopiņu novads ir viena no nedaudzajām Latvijas pašvaldībām ar augošu iedzīvotāju skaitu, kas ietekmē arī skolēnu skaitu, nav pamata uzskatīt, ka Pierīgas pašvaldībās raksturīgā tendence skolēniem pēc sākumskolas vai pamatskolas beigšanas mācības turpināt Rīgas ģimnāzijās vai vidusskolās strauji varētu mainīties un tāpēc būtu cerības pārskatāmā nākotnē (līdz 2030. gadam) Ulbrokas vidusskolai (OCE indekss 47,3%; 60 skolēni) 10.-12. klašu posmā gandrīz trīskāršot skolēnu skaitu, kas būtu nepieciešamais daudzums, lai šeit būtu ekonomiski pamatoti uzturēt vidusskolu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ulbrokas vidusskola jāreorganizē par pamatskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka 20 vidusskolēni turpinās mācības Salaspils vidusskolā, bet 40 - izvēlēsies turpināt mācības kādā no Rīgas skolām.

Ņemot vērā, ka Ādaži ir viena no nedaudzajām Latvijas pašvaldībām, kur iedzīvotāju skaits aug un tā dinamiski attīstās, un neraugoties uz to, ka arī Ādažiem, tāpat kā visām Pierīgas pašvaldībām, raksturīga pamatskolu beigušo skolēnu būtiskas daļas došanās uz Rīgas ģimnāzijām vai vidusskolām, pētnieku ieskatā ir pamats uzskatīt, ka Ādažu vidusskolai (OCE indekss 61,7%; potenciāli 128 skolēni, ieskaitot iespējamos jaunpienācējus no reorganizējamās Garkalnes (10) un Vangažu (5) vidusskolas) ir potenciāls tuvāko gadu laikā sasniegt kritērijiem atbilstošu skolēnu skaitu.

Pētnieki skaidroja, ka Saulkrasti ir viens no lielākajiem Pierīgas vasarnīcu rajoniem, kur reālais iedzīvotāju skaits ir ievērojami lielāks par deklarēto. Galvenokārt tas izskaidrojams ar pieaugošo tendenci pārbūvēt vasarnīcas par pastāvīgai dzīvošanai piemērotiem mājokļiem, kas ir stabilizējis iedzīvotāju skaitu šajā pašvaldībā un ļauj cerēt uz mērenu izaugsmi nākotnē, kas atsauksies arī uz skolēnu skaitu.

Tāpēc, ņemot vērā, ka attālums līdz citām perspektīvajām vidusskolām (Ādažos un Siguldā) pārsniedz 25 kilometrus, ir pamats uzskatīt, ka Saulkrastu vidusskola (OCE indekss 58,9%; potenciāli 77 skolēni, ieskaitot iespējamos jaunpienācējus no reorganizējamās Zvejniekciema (28) un Krimuldas (pieci skolēni no Vidrižiem un Bīriņiem) vidusskolas) spēs piesaistīt attālām vietām kritērijos noteikto vidusskolēnu skaitu (75).

Nepietiekamā skolēnu skaita un Saulkrastu vidusskolas tuvuma dēļ Zvejniekciema vidusskolu (OCE indekss 46,4%) ir ieteikts reorganizēt par sākumskolu, paredzot, ka visi skolēni izvēlēsies turpināt mācības Saulkrastu vidusskolā.