Kā Latvijas Radio izteicās Vējonis, ja šādu reformu "ieviestu tūlīt", varētu būt problēmas ar mazākumtautību skolu skolotāju sagatavošanu, lai tie spētu mācīt labā latviešu valodā.
Kopumā prezidents uzskata, ka uz izglītību tikai valsts valodā ir jāiet, "jo pie mums Latvijā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda". Prezidenta vērtējumā, līdz šim ir pietrūkusi politiskā griba pārmaiņas izdarīt līdz galam.
Vērtējot pirmo protestu pret iecerēto reformu, Vējonim radies iespaids, ka tas nebija vērsts pret pašu reformu, bet gan tam vairāk bijuši redzami politiski mērķi.
Savukārt jautājumā par nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem Vējonis domas nav mainījis un uzskata, ka nepilsonības institūts ir padomju laiku palieka, kas kaut kādā brīdī ir jāpārtrauc. Bērnam ir jāpiešķir kādas valsts pilsonība un nedrīkst piešķirt nepilsoņa statusu, kas bija iecerēts kā pārejas laika risinājums, uzskata politiķis.
Vējonis šajā Saeimā ieceri virzīt vairs necer, bet pēc parlamenta vēlēšanām varētu būt gaidāms "dublis Nr.2". Savukārt attiecībā uz vecāka gadagājuma nepilsoņiem sistēmu nav plānots mainīt un viss ir viņu pašu rokās.
Vējonis atkārtoti apgalvoja, ka piedāvājums pārtraukt piešķirt nepilsoņu statusu bērniem nekādi nav saistīts ar viņa attiecībām ar partiju "Saskaņa".