Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Projektā, kuru ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests, sešu gadu laikā paredzēts iesaistīt vismaz 80% pašvaldību, aptverot 614 izglītības iestādes. Tā mērķa grupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras informācija liecina, ka no Eiropas Sociālā fonda projektam pieejams vairāk nekā 31 miljons eiro.

Jaunā mācību gada sākumā dalībai projektā pieteikušās 37 pašvaldības un 12 valsts profesionālās izglītības iestādes. Projektā iesaistītajās skolās pedagogi identificēs skolēnus, kuriem vērojamas mācību pārtraukšanas riska pazīmes, un katram no viņiem tiks uzsākta atbalsta sniegšana saskaņā ar individuālo atbalsta plānu, kuru sagatavos, ņemot vērā konkrētā skolēna situāciju, riskus un resursus. Atbalsta pasākumi var ietvert, piemēram, konsultācijas mācību priekšmetos, speciālistu vai asistenta palīdzību, kā arī nepieciešamo skolas lietu, transporta un ēdināšanas nodrošināšanu, skaidro Veinberga.

Lai palīdzētu skolām individuālo atbalsta plānu sagatavošanā un īstenošanā, 2017./2018. mācību gadā notiks 288 projekta ievadsemināri skolās, kā arī darbnīcas un supervīzijas pedagogiem. Projektā pieaicinātie eksperti izstrādās arī vairākus metodiskos materiālus, piemēram, par konsultēšanu, darbu ar vecākiem, konfliktu un problēmsituāciju risināšanu, uzvedību un sadarbību klasē, tiks arī izstrādātas un īstenotas profesionālās kompetences pilnveides programmas pedagogiem.

"Lai veidotu iekļaujošu skolas vidi, esam apņēmības pilni strādāt ne tikai ar konkrētiem skolēniem un skolotājiem, bet arī veidot sabiedrībā izpratni, ka katrs pieaugušais ir līdzatbildīgs par to realitāti, kādā dzīvo un mācās mūsu bērni," uzsver Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča. Viņa uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai skola, vecāki, pašvaldības institūcijas un līdzcilvēki savā starpā sadarbotos un redzētu bērna situāciju kopumā, ne tikai izolēti risinātu atsevišķus tās aspektus.

Lai gan pieņemts uzskatīt, ka parasti mācību pabeigšanu kavē materiālie apstākļi, tomēr gan pētījumi, gan pašvaldību pieredze liecina, ka priekšlaicīgai skolas pamešanai visbiežāk pamatā ir psiholoģiski motīvi, norāda projekta īstenotāji.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem mācības pamet vidēji katrs desmitais skolēns. Līdz šim veiktajos pētījumos izkristalizējušies biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu. Tie ir motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana un citi, turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu, skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienestā.