Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Centralizētos eksāmenus Pierīgas skolās kārto labi

O. Lejnieks: – Par skolas objektīvāko novērtējumu var uzskatīt valsts centralizēto eksāmenu rezultātus. No 11 Pierīgas novadu – PIKSP dibinātāju – 14 vidusskolām centralizēto eksāmenu rezultāti tikai četrās skolās 2016./2017. mācību gadā bija zemāki par vidējo rādītāju valstī – 49,1 %. Iemesli tam var būt dažādi. Turpretī varam būt gandarīti ar rezultātiem Babītes vidusskolā, kur bija 66,9 %, Mārupes vidusskolā – 61,38 % un Saulkrastu vidusskolā – 61,31 %.

Protams, tāpat kā citur valstī, arī Pierīgas vidusskolu sniegums matemātikas eksāmenā nebija tik labs kā iepriekšējos mācību gados – pusei no 14 vidusskolām rezultāts ir zem vidējā rādītāja valstī – 34,9 %. Savukārt Babītes vidusskolā tas bija 56,8 %, Saulkrastu vidusskolā – 50,3 %, Mārupes vidusskolā – 48 %, Ādažu vidusskolā – 45 % un Zvejniekciema vidusskolā – 44,1 %. Skolotāji skaidro, ka eksāmena saturs matemātikā bija pietiekami sarežģīts un skolēni tam nebija gatavi. Domājams, īstenojot Eiropas Sociālā fonda kompetenču projektu, nākotnē mācību saturs tiks atvieglots, un tiks pārskatīti arī valsts izglītības un mācību priekšmetu standarti, tajā skaitā arī
matemātikā.

Salīdzinājumam: valodu – latviešu un angļu – vidusskolas eksāmenu rezultāti vidēji valstī sasniedza 59,7 % angļu valodā un 50,9 % latviešu valodā.

Angļu valodā zem vidējā procenta valstī bija tikai divas vidusskolas. Savukārt visai augsti rādītāji – augstāki par valstī vidējo –
bija Babītes vidusskolai – 80,2 %, privātajai Ādažu Brīvajai Valdorfa skolai – 78,3 %, Mārupes vidusskolai – 75,8 % un Zvejniekciema vidusskolai – 74,3 %.

Latviešu valodas centralizēto eksāmenu vidējos rezultātus valstī nesasniedza četras skolas, savukārt Zvejniekciema vidusskolai tie bija pat 68,8 %, Ādažu Brīvajai Valdorfa vidusskolai – 65,3 %, Babītes vidusskolai – 64,2 % un 60,6 % Mārupes vidusskolai. Ļoti tuvu tai bija arī Ādažu vidusskola ar 60,1 %.

No kopējā skolēnu skaita valsts centralizētos eksāmenus kārtoja vairāk nekā 80 % skolēnu, sešās no 14 Pierīgas skolām eksāmenu kārtotāji bija 100 %, tomēr pieminēšanas vērts ir fakts, ka ir skola, kurā procentuāli daudz bija atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbiem – pat 16,7 %. Šie skolēni vidusskolu gan ir pabeiguši, taču iespēja iestāties augstākajās mācību iestādēs viņiem nav.

Ir skolotāji, no kuriem kolēģi var mācīties

– Aizvadītais mācību gads atšķīrās no iepriekšējiem ar to, ka 11 pašvaldības deleģēja pienākumu PIKSP administrēt Eiropas Sociālā fonda projektu "Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs", un šobrīd darbā Pierīgas pārvaldē ir pieņemti pedagogu karjeras konsultanti, kuri strādā PIKSP dibinātāju pašvaldību skolās.

Pieminēšanas vērta ir vēl viena aktivitāte – iepriekšējā mācību gada sākumā Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs un Jūrmalas Izglītības pārvalde piedāvāja arī Pierīgas skolotājiem piedalīties pedagogu radošās darbības konkursā "Radi, rādi, redzi". Tā mērķis bija iedrošināt pedagogus parādīt savu radošumu un izdomu, kā strādāt skolā, lai skolēni mācītos ar prieku. No 37 pedagogiem, kuri pieteicās konkursam, 12 pedagogi bija no Pierīgas. Izvērtējot stundu sniegumu, otrajam posmam, kas notika jūnija pirmajā pusē Rīgas Valsts

2. ģimnāzijā, tika uzaicināti 19 pedagogi. Finālam no Pierīgas tika izvirzīti astoņi, un pieci no šiem pedagogiem ieguva godalgotas vietas: Raimonds Jankovskis no Babītes vidusskolas, Eva Jākobsone no Ādažu vidusskolas, Daiga Krieviņa no Mārupes pamatskolas, Inese Gaša no Mārupes vidusskolas un Dace Brūna no Mālpils internātpamatskolas. Šie rezultāti ļauj mums būt lepniem, jo apliecina, ka izglītības kvalitāte Pierīgā neatšķiras no Rīgas skolu līmeņa, tieši otrādi – esam pat līderos!

Kas gaidāms turpmāk

– Ja varam cerēt, ka skolotāju darba apmaksas jautājumi sāk nokārtoties, tad vairākās Pierīgas skolās joprojām trūkst latviešu valodas un literatūras skolotāju, nemaz nerunājot par fizikas vai ķīmijas pasniedzējiem. Turklāt tas notiek tādu pašvaldību skolās, kur skolotājiem ir pašvaldības piemaksas, jo blakus taču ir Rīga ar saviem piedāvājumiem.

Ja runājam par tuvošanos kompetenču izglītības apguvei, kas, piemēram, tika apspriesta konferencē augusta vidū, mums ir skolas, kas iesaistījušās šajā pilotprojektā: Ādažu vidusskola, Mārupes vidusskola, Zaķumuižas pamatskola, Upesleju pamatskola–rehabilitācijas centrs, Mālpils internātpamatskola, kā arī Ulbrokas pirmsskolas izglītības iestāde "Pienenīte" un Ropažu pirmsskolas izglītības iestāde "Annele".

No Izglītības un zinātnes ministrijas puses ir aicinājums iesaistīties projekta īstenošanā, piemēram, integrēt mācību priekšmetus, strādāt modeļos. Tiek sacīts, ka jāļauj skolēnam domāt, eksperimentēt un kļūdīties, tajā pašā laikā ir izskanējis jautājums, kur lai pedagogs ņem laiku, pastāvot laika un pašu pedagogu deficītam. Turklāt šobrīd netiek mainīti valsts izglītības standarti un nav arī valsts pārbaudes eksāmenu atvieglojumu. Pedagogiem, integrējot mācību priekšmetus, būtu jāstrādā divatā vienā stundā, bet pie esošās slodžu sadales, tarifikācijas sistēmas un izglītības standartiem skolu administrācija neko nevar mainīt. Eksperimentiem vienkārši pietrūkst laika.