Montesori pedagoģija mājas apstākļos
Montesori principu pamatā ir tas, ka pieaugušais seko bērna attīstības posmiem un nodrošina atbilstošu vidi to veicināšanai. Bērnam attīstīties ir dabiski. Vecākiem jāseko bērna interesēm, darbībām, lai noteiktu, kādas aktivitātes konkrētajā posmā ir vērts piedāvāt. Lai bērns attīstītos, viņam pašam jāapzinās savas spējas. Bet saprast, ko pats prot, bērns var tikai tad, ja ir mēģinājis to darīt.
Bērns vieglāk pārvar neveiksmes, ja pats nonāk pie secinājumiem. Savukārt pāragra palīdzība rada atkarības izjūtu. Nemitīgi aktivitāšu piedāvājumi nomāc bērna intereses. Patiesa interese rodas, ja bērna spējas ir nobriedušas.
Darot pats, bērns saprot, ka:
• Ar viņu viss ir kārtībā, bērns spēj izdarīt to pašu, ko visi/ vai arī ko īpašu;
• Vecāki viņam uzticas, ļauj darīt pašam;
• Viņam dod laiku;
• Ir vērtīgs.
Praktiska darbošanās ietekmē intelektu
Attīstot sīko motoriku, veicina valodas attīstību (pogājot pogas, aizsienot kurpes, uzvelkot zeķes, griežot ar šķērēm, plēšot papīru, darbojoties ar karoti).
Lejot krūzē ūdeni (pilnu, pusi, mazlietiņ), tīrot galdu, slaukot putekļus, salokot drēbes, attīstās matemātiskā domāšana.
Attīstot izjūtas (oža, redze, garša, tauste, dzirde), tiek veicināta gan valodas attīstība, gan matemātiskā domāšana, gan veidoti pasaules likumsakarību izpratnes iedīgļi.
Bērna gatavošana skolai
Esam pieraduši domāt, ka skolā galvenokārt nepieciešamas skaitļošanas, rakstīšanas un lasīšanas prasmes. Bieži vien pieaugušie pārāk daudz koncentrējas uz šo prasmju attīstīšanu, piedāvā daudz stimulējoša materiāla pārāk agri. Diemžēl pieaugušie bieži piemirst, ka cilvēka attīstība sākas ar fiziskām sajūtām, to apzināšanos. Piemirstas, cik būtiska bērna intelektuālajai attīstībai ir sajūtu veicināšana.
Gan valodas attīstība, gan matemātikas apguve veiksmīgāk norit caur sajūtu veicināšanu. Bērna intelektuālajai attīstībai visbūtiskāk ir veicināt sensomotorās spējas. Ikdienā varam lūgt bērnam ar tausti sajust dažādas materiālu virsmas un raksturot tās – mīksts, pūkains, raupjš utml., varam piedāvāt bērniem dažādus priekšmetus un lūgt nosaukt tos vārdā vai raksturot to formas – apaļš, galds, zaķis, pudele utt. Pieaugušā uzdevums ir līdzsvarot runāšanu (nosaukšanu) un iespēju bērnam pašam darboties.
Rakstīšanas apguve
Montesori pedagoģijā pastāv uzskats, par kura patiesumu speciālisti pārliecinās arī praksē, – bērns lasīs veiksmīgāk, ja sākumā apgūs rakstīšanu. Bet, pirms mācīt bērnam rakstīt, ir jāpalīdz trenēt roku un pirkstu muskulatūra.
Ikdienā varam ļaut bērnam plēst papīrus, darboties ar plastilīnu, apvilkt figūras ar dažādu krāsu zīmuļiem. Mazākiem bērniem varam piedāvāt dažādu sīku priekšmetu bēršanu, ielikšanu trauciņos.
Lasīšanas apguve
Bērnam jau laikus jātrenējas uztvert dažādas formas. Vēlāk šīs prasmes būs jāpielieto, lai vizuāli spētu nolasīt burta izskatu. Tāpat lasīšanas prasmju attīstībai ir būtiski iemācīties atpazīt dažādas skaņas. Ejot pa ielu, varam trenēt skaņu uztveri un apzinātu ieklausīšanos, sākumā stāstot par to, ko dzirdam, vēlāk jautājot bērnam, ko viņš sadzird. Skaņu uztvere un nosaukšana vārdos ir ļoti būtiska.
Mācīt bērnam burtus var sākt no 3,5 gadu vecuma. Taču būtiski ir pamanīt, kad pats bērns sāk izrādīt interesi par burtiem. Citi bērni ir gatavi tos apgūt ātrāk, citi – vēlāk, daži – tikai pēc 4,5 gadu vecuma.
Matemātikas prasmes
Bērna iesaiste ikdienas darbībās un dažādu sajūtu materiālu iepazīšana netieši veicina matemātisko domāšanu. Kad bērns slauka istabu, loka drēbītes, mazgā galdu, ielej krūzē šķidrumu, pārber dažādus priekšmetus no viena trauka otrā, viņš iemācās likumsakarības, ģeometriju. Ir ļoti būtiski, lai kopš mazotnes bērniņš trenētos šķirot pēc dažādām pazīmēm. Piemēram, varam mācīt sašķirot knaģus pēc krāsām un salikt tos pēc krāsām uz groziņa malas.
Rokas koordinācijas attīstīšanai un vizuāli telpiskās izpratnes treniņam labs vingrinājums ir "Ēnu rotaļas", kad uz lapas tiek novietotas mazas figūras vai rotaļlietas, piemēram, dzīvnieku formā. Blakus tiek ieslēgta gaisma, lai no priekšmetiem veidotos ēna. Bērnam lūdz ar zīmuli apvilkt ēnas.
Makaroni pudelē
Šī nodarbe līdzīga nodarbībai ar pupām burciņā, bet ir galvenokārt piemērota jaunākiem bērniem, jo makaroni ir lielāki un pudeles kakliņa caurums arī, kas padara šo uzdevumu vieglāk īstenojamu! Turklāt arī piepildīto pudeli var izmantot kā šeikerīti un uzspēlēt kādu meldiņu!
Nepieciešams: makaroni; neliela bļodiņa; caurspīdīga plastmasas pudele.
Darba gaita: nolieciet bērnam priekšā bļodiņu ar makaroniem un plastmasas pudeli, kurai noskrūvēts korķītis; aiciniet bērnu satvert makaronu pirkstiņos un iemest to pudelē. Darbojieties, līdz bērna interese par aktivitāti ir zudusi, aizskrūvējiet pudeli un nodemonstrējiet, kā tā skan.
Rakstīšana ar krītiņiem
Sausā laikā varam ļaut bērnam ar krītiņiem zīmēt uz asfalta, akmeņiem. Maziem bērniem būs nozīmīgi, ja tie iemācīsies krītiņu noturēt un uzvilkt kaut vienu strīpiņu.
Ikdienas darbā ar bērniem esmu novērojusi, cik būtiski ir mācīt vilkt līnijas – gan apļveida, gan vertikālas, gan horizontālas. Bērna rociņu rakstīšanai sagatavo arī iespēja aizpogāt savu vai lelles jaciņu, iemācīties aizvērt somu vai jaku ar rāvējslēdzēju un, protams, aizsiet aukliņu. Šie vingrinājumi ne tikai sagatavo bērnu rakstīšanai, bet arī pastarpināti veicina valodas attīstību.