Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš uzsvēra, ka, piedāvājot reformu, dažādu jautājumu risināšanā īpaši svarīgs ir valdības atbalsts, lai reformā iecerētais tiktu risināts, valstij un pašvaldībām strādājot kopā.

Jaunsleinis norādīja, ka vakar, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem tiekoties ar LPS, pirmo reizi pašvaldību vadītāji tika iepazīstināti ar reformu, tāpēc patlaban par to detalizēti vēl ir pāragri spriest. IZM iecerējusi dažādus jautājumus saistībā ar izglītības reformu risināt ar katru pašvaldību atsevišķi, tomēr ir arī jautājumi, kas skar pašvaldības kopumā.

LPS vadītājs uzsvēra, ka patlaban vēl ir daudz jautājumu, kas nav atrisināti, tostarp pedagogu atlaišanas pabalsti, kas noteikti būtu jānodrošina no valsts budžeta. Vienlaikus jābūt skaidri pieņemtam mehānismam, kādā veidā tiks nodrošinās "sociālais spilvens" pedagogiem pirmspensijas vecumā.

Tāpat Jaunsleinis skaidroja, ka valdības līmenī jāpieņem lēmums, kā tiks atbalstītas ceļu izmaiņas. Visi iepriekšējie pašvaldību lēmumi par skolu slēgšanu no valdības puses nekādi netika atbalstīti, piebilda LPS priekšsēdis, vienlaikus norādot, ka bez šiem priekšnosacījumiem atbalsta no pašvaldību puses, visticamāk, nebūs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka vēl viens neatrisināts jautājums, kas gan nav reformā ietverts, ir saistībā ar profesionālo izglītību, kur diemžēl neesot izpildīta vienošanās, proti, sagatavota vienāda pieeja profesionālās izglītības finansēšanai valsts un pašvaldību īpašumā esošām skolām. Pieeja bija jāsagatavo līdz martam, bet tagad tiekot solīts to sagatavot līdz gada beigām.

Jau vēstīts, ka IZM savā pētījumā sadalījusi Latvijas skolas trīs kategorijās, kas attiecīgi nosaka vidusskolēnu skaitu skolā.

Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem - Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.

Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, trešajā – pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Ceturtā kategorija domāta kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidēju vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.

Pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12. klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.

Līdz 2020. gada 1. septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas - šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023. gada 1. septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā - 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, - 75 skolēni.

Šie kritēriji netiktu attiecināti uz valsts ģimnāzijām.

Papildu šiem kvantitatīvajiem kritērijiem, IZM rekomendē noteikt arī kvalitatīvos kritērijus. Ar šiem kritērijiem tiktu mērīta vidusskolas posma izglītības pievienotā vērtība, salīdzinot vidusskolas absolventu obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus ar šo pašu izglītojamo centralizēto eksāmenu rezultātiem, beidzot pamatskolu.

Skaidrots, ka, pašvaldībām izvērtējot katras konkrētās vidusskolas turpmāko attīstību, tiks skatīts uz visiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka arī maza skola, kas neizpilda kvantitatīvos kritērijus, varētu tikt saglabāta esošajā veidolā pie noteikuma, ja tā uzrāda augstus kvalitatīvos rādītājus.