Tas nozīmējot, ka ir iespējami uzlabojumi. Pēc ministra teiktā, Latvija izglītībai tērē 1,6 reizes vairāk no kopējā valsts budžeta nekā vidēji ES.
Šadurskis uzsvēra, ka primārais Latvijā ir skolēns, līdz ar to skolas vide, studiju saturs un skolotājs ir līdzekļi, lai rūpētos par bērnu izglītību. Vienlaikus skolotājiem būtiski nodrošināt cienīgu atalgojumu, piebilda Šadurskis.
Pēc viņa paustā, esošais Latvijas skolu tīkls ir paredzēts par 700 000 lielākai populācijai nekā šobrīd dzīvo Latvijā, turklāt tas būvēts, kad valstī dzima apmēram divas reizes vairāk bērnu nekā tagad, laikā, kad bija cita iedzīvotāju izvietojuma situācija, kad lauksaimniecībā bija nodarbināts nesalīdzināmi vairāk cilvēku, kā arī pastāvēja citas atšķirības, kuru rezultātā Latvijas skolu tīkls tagad ir "neglābjami novecojis".
Vienlaikus ministrs uzskata, ka izglītība skolēniem no 1. līdz 6. klasei ir "apmēram adekvāta pašreizējai situācijai", turklāt mazajiem bērniem izglītības iestādei jābūt maksimāli tuvu dzīvesvietai. "1.–6. kasē mēs varam nodrošināt augstas kvalitātes izglītības procesu ar salīdzinoši nelielu pedagogu skaitu, līdz ar to arī salīdzinoši mazā skolā ar pareizu un adekvātu koeficientu sistēmu mēs varam nodrošināt pedagogiem cienīgu atalgojumu," skaidroja Šadurskis.
Problēmas sākoties vecākajās pamatskolas klasēs un vidusskolā. Pirms desmit gadiem vidusskolā vidēji bija apmēram 160 skolēnu, patlaban vidēji – 103 skolēni, līdz ar to vidusskolas posmā gan valstij, gan pašvaldībām ir grūti "savilkt kopā galus".
Vienlaikus ministrs LPS pārstāvjiem atgādināja, ka sabiedrībā izskanējusi ziņa par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem likvidēt vakarskolas ir aplama, jo ministrija, tieši otrādi, vēlas tās stiprināt. IZM redz, ka vakarskolu kvalitāte bieži vien ir izteikti zemāka nekā vispārējās izglītības iestādēs kopumā, tāpēc nepieciešams šo sistēmu mainīt.