Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš sacīja, ka bērni skolas gaitas līdz ar reformu sāks sešu gadu vecumā, taču tas nenozīmē, ka skolēnu mācību process būs tāds, kā to ierasts redzēt 1. klasē, kur mācības patlaban sāk septiņus gadus veci bērni, pirms tam divus gadus pavadot pirmsskolas izglītības iestādē.

"Jauno saturu veidojam ar domu par noteiktiem vecuma līmeņiem un grupām. Protams, ka nav tik svarīgs pārrāvums, pārejot no pirmsskolas uz pirmo klasi. Jaunajā saturā šī pāreja būs ļoti integrēta, plūstoša un pat nemanāma. Pirmā klase, kā to paredz grozījumi, varēs tikt īstenoti arī bērnudārzā," teica Catlaks, piebilstot ka, veidojot jauno saturu, pamatrūpe ir bērnu intereses.

VISC vadītājs stāstīja, ka līdz ar reformu būtiski mainīsies mācību saturs un formas. Tas nozīmē, ka mācību process vairs nebūs tik teorētisks, kā tas bijis līdz šim pirmajās klasēs. "Vairāk būs attīstošu sadarbības nodarbību, rotaļnodarbību, kas nozīmē, ka pāreja būs plūstoša, līdz ar to nav tik izšķiroši svarīgi, vai saucam to par pirmo klasi, vai pirmsskolu. Kompetenču apguvei jānotiek pēc iespējas agrāk un mērķtiecīgāk," pauda Catlaks.

Viņš uzsvēra, ka pirmā klase nenozīmēs sēdēšanu solā 40 minūšu ilgās mācību stundās - mācību procesam jākļūst daudz interaktīvākam, radošākam un interesantākam. Catlaks norādīja, ka patlaban ir lielāka atšķirība starp pirmsskolas programmu un pamatizglītības standartu. "Tagad pret pirmklasnieku prasības ir stingrākas, teorētiskākas, bet jaunais standarts paredzēs daudz izlīdzinātāku pāreju starp pirmsskolu un sākumskolu. Bērniem un vecākiem būs vieglāk," solīja Catlaks.

Izglītības un zinātnes ministrija rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1. klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.