To liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju iesaistīšanos formālās un neformālās izglītības programmās 2016. gadā.
6,2 % no aptaujātajiem iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi vēlēšanās mācīties vai studēt kādā no formālās izglītības mācību programmām, bet viņi to nedarīja. No viņiem 40,7 % laika trūkuma dēļ (nodarbību grafiks, ģimenes pienākumi u.c.) nemācījās vai nestudēja izvēlētajā formālās izglītības programmā un 36,7 % – naudas trūkuma dēļ.
16–24 gadu vecuma jauniešu vidū bija vislielākais īpatsvars (19,4 %), kas vēlējās mācīties vai studēt kādā no formālās izglītības programmām, bet to nedarīja. 33,6 % no viņiem naudas trūkuma dēļ nemācījās vai nestudēja izvēlētajā formālās izglītības programmā un 16 % – laika trūkuma dēļ. Arī starp 25-49 gadu vecuma iedzīvotājiem lielai daļai (11,1 %) pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi vēlēšanās mācīties vai studēt kādā no formālās izglītības programmām, bet viņi to nedarīja galvenokārt laika trūkuma dēļ (48,3 %).
Dati liecina, ka ienākumi lielā mērā ietekmē laika un naudas resursus, lai studētu vai mācītos kādā no izvēlētājām formālās izglītības programmām. Turīgāko iedzīvotāju vidū 8,4 % vēlējās studēt vai mācīties, bet viņi to nedarīja. Vairāk nekā pusei no viņiem (50,5 %) to liedza laika trūkums. Savukārt trūcīgāko iedzīvotāju vidū bija uz pusi mazāks iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlējās studēt vai mācīties, bet to nedarīja. Šajās kvintiļu grupās galvenais ierobežojošais faktors bija tas, ka viņi nevarēja atļauties studijas vai mācības.
11,9 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņi apmeklēja neformālās izglītības aktivitātes (apmācību kursus, seminārus, e-apmācību u.c.), kas galvenokārt ir saistītas ar brīvā laika pavadīšanu, sportu vai vaļasprieku. Ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes apmeklēja 20,4 % iedzīvotāju.
16–24 gadu vecuma jaunieši vairāk deva priekšroku ar brīvā laika pavadīšanu saistītām neformālās izglītības aktivitātēm, savukārt 25-49 gadu vecuma un 50-64 gadu vecuma iedzīvotāji aktīvāk apmeklēja ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes.
Iedzīvotāji, kuri neapmeklēja ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes, kā galveno iemeslu minēja intereses trūkumu (36,9 %). Savukārt 16–24 gadu vecuma jauniešu un 25–49 gadu vecuma iedzīvotāju vidū laika trūkums bija visizplatītākais šķērslis apmeklēt ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes – attiecīgi 35,8 % un 31,8 % gadījumu.