Zaļās idejas gūst popularitāti
30. septembrī svinīgā ceremonijā Latvijas Universitātes lielajā Aulā apbalvotas četras Pierīgas mācību iestādes, kas ieguvušas ekoskolas nosaukumu. Šajā mācību gadā Zaļie karogi plīvos pie Ropažu vidusskolas, Turaidas pamatskolas, Olaines 1. vidusskolas struktūrvienības – Olaines sākumskolas, kā arī pie Olaines 2. vidusskolas, kas spējusi ekoskolas standartu saglabāt no iepriekšējā mācību gada. Savukārt Daugmales pamatskola, kas uz apbalvošanas ceremoniju nebija ieradusies, Olaines pirmsskolas izglītības iestāde “Magonīte”, Salas pamatskola un Zvejniekciema vidusskola ieguvusi Zaļo diplomu un Latvijas Ekoskolas nosaukumu, kas ļauj pretendēt uz Zaļā karoga balvu nākamgad.
Iepriekšējā mācību gadā Latvijā plīvoja 42 Zaļie karogi. Šīs balvas skolām tiek piešķirtas uz vienu mācību gadu, un katru reizi jāizcīna no jauna. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņēmusi Ekoskolu programmas Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir valsts institūciju un sabiedrisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji.
Ropažnieki stāda mežus, izveido zaļo klasi un apzina savu novadu
Ropažu vidusskolu apbalvošanas ceremonijā pārstāvēja visi 17 aktīvākie zaļo ideju atbalstītāji. Skolotāja Silvija Kantāne RAA atzina, ka ceļš līdz Zaļā karoga iegūšanai prasījis pusotru gadu. “Pirmais pusgads kopā ar skolotājiem un bērniem pagāja, kamēr izpratām ekoskolas būtību, bet pēc tam sākām aktīvi darboties. Mūs ļoti atbalstīja gan skolas direktore Māra Priede, gan skolotāji, gan bērnu vecāki,” sacīja S. Kantāne. Ekoskolas darbos iesaistījusies praktiski visa skola, pēdējā gada laikā ir tapuši vairāki projekti, kuriem atliek tikai ieplānot laiku paveikšanai, piemēram, izveidot īstu zaļo klasi – mācību vietu svaigā gaisā, kuras projekts tapis skolas projektu nedēļas laikā.
S. Kantāne atzīst, ka iepriekšējā gadā aktīvāka darbība notikusi skolā un tās apkārtnē, bet šogad plānots teritoriju paplašināt un doties dabā. “Par tradīciju jau ir kļuvusi mežu stādīšana. Ar mežniecību ir noslēgta vienošanos par brīvprātīgu iesaistīšanos meža teritoriju kopšanā. Tuvākajā laikā ekoaktīvisti dosies uz Ropažu mežiem, lai izveidotu norobežojumus skudru pūžņiem. Savukārt līdz novembrim tiks apzinātas Ropažu novada nesakoptākās vietas, lai varētu plānot turpmākās ekoaktivitātes. Uzaicinājām mūsu aktivitātēs iesaistīties arī bērnudārzu “Annele” un Zaķumuižas pamatskolu,” skaidroja S. Kantāne. Viņa aicina novadniekus atbalstīt jauniešu zaļās idejas.
Redz iespēju starptautiskai sadarbībai
Ekoskolu programma ir viens no populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Tā ir ANO Vides programmas un UNESCO sadarbības partnere vides izglītībā un darbojas kā demokrātisks pamats vides izglītības procesa organizēšanai mācību iestādēs, jo ļauj skolēniem būt aktīviem un pašiem pieņemt lēmumus par vides uzlabošanu skolā un mājās. Pašlaik Ekoskolu programmā ir iesaistīti aptuveni 40 000 skolu 60 pasaules valstīs, piedaloties kopumā 6 miljoniem skolēnu.
Starptautiskā Vides izglītības fonda vadītājs Finns Boldings Tomsens atzīst, ka programmas koordinācija ir sarežģīta, tomēr tā sniedz daudz iespēju. “Ekoskolas ir domātas mums, tie ir mūsu panākumi. Es ekoskolu programmā redzu sadarbības iespēju starp dažādu reģionu skolām – šis būs viens no nākamā gada jaunumiem,” norādīja F. B. Tomsens.
Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis savukārt uzskata, ka galvenais pluss programmai – tajā var iesaistīties ne vien bērni un jaunieši, bet arī “vecāki, pašvaldības, iedzīvotāji, visi var izdarīt labu darbu”. “Tas ir veids, kā neobligātā veidā kaut ko atklāt, izpētīt. Pamazām zaļā domāšana kļūst par pārliecību, kas izplatās ģimenē un tālāk. Tā mēs kopā strādājam pie ilgtspējīgas attīstības,” norādīja G. Puķītis.