Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš stāsta, ka pirms ķeršanās pie pētījuma veikšanas iepazinies ar izglītības sistēmas datubāzēs atrodamo informāciju un konstatējis, ka tajās aprakstīti diezgan daudzi un dažādi indikatori.

"Secinājām, ka ir gana daudz indikatoru un datu, kas patiesībā neko neizsaka. Piemēram, skolotāju kvalitātes pakāpes. Izrādās, ka spēcīgajās skolās, valsts ģimnāzijās, ir daudz mazāk skolotāju, kam piešķirta augstākā kvalitātes pakāpe, nekā vājākās skolās. Tas liek domāt, ka pakāpju piešķiršana ir pārāk formāla," norāda Turlajs.

Pētījuma veicējs arī uzskata, ka skolu akreditācijai vajadzētu būt sietam, kas nepieļauj vāju skolu darbību, taču patlaban viņa ieskatā akreditācija drīzāk ir formāla un balstās galvenokārt uz skolu pašvērtējumu, kurā skolas saraksta visu labāko.

"Dažkārt skolas realitāte un tās pašvērtējums ir kā diena pret nakti. Akreditācijas komisijas vērtētāji to redz, taču viņu spriedumam ir mazāka nozīme nekā šim pašvērtējumam. Līdz ar to gandrīz visas skolas pārakreditē uz maksimālo termiņu – astoņiem gadiem. Akreditācijas noteikumi būtu jāmaina," pārliecināts ekonomģeogrāfs.

Viņš arī uzskata, ka pamatskolu eksāmeniem ir jākļūst nozīmīgākiem un jākalpo kā filtram ceļā uz vidusskolu, lai pēc iespējas mazāk bērnu tur nonāktu nejaušības pēc.

"Ja paklausās Rīgas domes vadības teiktajā, sanāk: ja bērns neies vājā vidusskolā, viņš paliks uz ielas. Tā jau varam aizrunāties līdz absurdam. Protams, svarīgi, lai bērni turpina mācīties, bet skolēniem ar vājākiem mācību sasniegumiem būtu jādodas uz arodskolu apgūt profesiju. Ar profesiju viņi būs konkurētspējīgāki darba tirgū nekā ar zema līmeņa vidējo vispārējo izglītību."

Kopumā Turlajs uzskata, ka izglītības jomai nevajag palielināt finansējumu, jo sistēmā ir lielas ekonomijas iespējas, kamēr, piemēram, ceļu nozari bez papildu finansējuma sakārtot nav nekādu izredžu.

Intervijā "Latvijas Avīzei" pētnieks atzīst: lai arī pilsētās, kurās ir valsts ģimnāzijas, vērojama īpaši liela skolēnu segregācija pēc bērnu spējām, ir pašvaldības, kuras spēj nodrošināt vienmērīgu izglītības kvalitāti visās skolās, piemēram, Dobelē nevienai skolai centralizēto eksāmenu indekss neesot zem 30%.

Kā labo piemēru Turlajs min arī Smilteni, kur pēc trīs skolu apvienošanas vidējais centralizēto eksāmenu indekss esot 55%. "Smiltene pierāda, ka arī salīdzinoši mazs attīstības centrs var attīstīties, ja tur ir progresīva vietējā vara, kas strādā roku rokā ar vietējiem uzņēmumiem. Piemēram, skolotāju algas šajā mācību gadā tur pieaugušas par 25%, kaut skolu reorganizācija līdz galam vēl nav pabeigta," norāda ekonomģeogrāfs.

Kā ziņots, Latvijā ir virkne vidusskolu, kuru pastāvēšana kvalitātes ziņā nav pieļaujama, paudis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). 

Prezentējot pētījuma par optimālu skolu tīkla attīstības modeli Latvijā pirmo starpziņojumu, Šadurskis skaidroja, ka patlaban izstrādāts aptuveni 120 lapas plašs pētījums, un pilnībā tas noslēgties rudenī, ievadot jaunākos datus par skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā.

Pētījuma rezultāti kalpos par pamatu sarunām ar pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošu, jo tām būs jāpieņem galvenie lēmumi skolu tīkla sakarā, teica ministrs.

"Visiem lēmumiem saistībā ar skolu tīklu, lai tas atbilstu demogrāfiskai un ekonomiskai situācijai, kā arī migrācijas tendencēm, ir jābūt balstītiem pilnīgos un ticamos datos un vispusīgā datu analīzē, jo tikai tā var izstrādāt priekšlikumus pašvaldībām," norādīja Šadurskis.