10.04.2017 10:46

Pētījums: Latviešu zināšanas par intelektuālā īpašuma jautājumiem neuzlabojas

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pētījums: Latviešu zināšanas par intelektuālā īpašuma jautājumiem neuzlabojas pixabay.com

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas par intelektuālā īpašuma jautājumiem ir sliktas. Būtiski, ka aizvadīto trīs gadu laikā latviešu izpratne praktiski nav uzlabojusies, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja veiktais pētījums.

Kamēr Eiropas Savienībā par labām savas zināšanas uzskata 75 % respondentu, Latvijā šis rādītājs ir 61 %. Kopš 2013. gada, kad iepriekšējo reizi tika veikts pētījums, Latvijā situācija uzlabojusies vien par četriem procentpunktiem.

Īpaši satraucošu ainu pētījuma dati demonstrē Eiropas Savienības jauniešu vidū. Savas zināšanas par sliktām uzskata pat 36 % Eiropas jauniešu līdz 24 gadiem. Tas ir viszemākais izpratnes līmenis starp visām vecuma grupām, liecina pētījums.

"Intelektuālais īpašums mūsdienu pasaulē ir ļoti nozīmīgs. Līdz pat 80 % uzņēmuma vērtības ir tās intelektuālajā īpašumā. Jauniešu, kas varētu sākt uzņēmējdarbību, nepietiekamās zināšanas norāda uz būtisku risku, kas var negatīvi ietekmēt jaunradīto uzņēmumu dzīvotspēju," atzīst Starptautiskās Intelektuālā īpašuma aizsardzības asociācijas (AIPPI) Latvijas grupas valdes priekšsēdētājs Agris Bitāns.

97 % ES aptaujāto atzīst, ka ir svarīgi, lai izgudrotāji, radošie darbinieki un izpildītājmākslinieki varētu aizsargāt savas tiesības, tāpat ES iedzīvotāji norāda, ka ir vairākas jomas, kurās nepieciešamas izmaiņas. Piemēram, puse respondentu uzskata, ka intelektuālā īpašuma principi nav pielāgoti internetam vai var pat ierobežot inovāciju, liecina pētījums.

"Visā pasaulē intelektuālā īpašuma aizsardzības jomas dalībniekiem jāturpina aktīvs darbs pie jomas principu pilnveides. Tieši tādēļ aprīļa vidū Jūrmalā trīs dienu garumā norisināsies jau 12. Baltijas starptautiskā AIPPI konference," uzsver A. Bitāns.

Latvijā visvairāk respondentu, 27 %, par būtiskākajiem ieguvējiem no intelektuālā īpašuma aizsardzības uzskata izpildītājmāksliniekus, kam seko izgudrotāji un lielie uzņēmumi. Turpretī Eiropas Savienībā par nozīmīgākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tieši lielie uzņēmumi, liecina pētījums.

Pētījumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs veica laika posmā no 2016. gada 21. līdz 28. oktobrim 28 ES dalībvalstīs. Kopumā tika veiktas 26 555 intervijas.