No neziņas līdz renovētai sporta hallei
Kad dažas dienas pirms renovētās sporta halles atklāšanas "Rīgas un Apriņķa Avīze" piestāja Murjāņos, skolas direktore Ingrīda Amantova bija devusies uz Rīgu, lai sagādātu atlikušos sīkumus halles iekārtošanai, tādēļ namamātes lomu uzņēmās direktores vietniece Marija Iecelniece. Skolā viņa strādā jau kopš 1976. gada un šeit pārdzīvojusi arī Murjāņu sporta ģimnāzijas (MSĢ) pašu grūtāko posmu no 2011. gada līdz 2014. gada vasarai. Šiem notikumiem, kad skolas pastāvēšana bija apdraudēta, līdzi sekoja arī "Rīgas un Apriņķa Avīze".
Marija Iecelniece: Reiz kādā intervijā mūsu bijušais audzēknis, lodes grūdējs Māris Urtāns sacīja, ka apstākļi nekad nav traucējuši audzēkņiem trenēties un sasniegt labus rezultātus, lai gan ir bijuši brīži, kad pirksti piesaluši lodei. Arī es varu teikt, ka šī ir mūsu vide, kur jūtamies labi, un to nav noteikusi tikai atsevišķu sporta būvju kvalitāte. Tagad gan viss būs citādi.
M. Iecelniece atceras, ka jautājums par MSĢ turpmāko attīstību – kāda būs skolas fiziskā un saturiskā vide un kā tā laika gaitā mainīsies –, samilzis 2011. gadā. "Vienubrīd mēs atgādinājām tādu kā karstu kartupeli lēmēju rokās. Tika spriests – skolai turpināt darbu vai likt lielo atslēgu priekšā. Vislielākā problēma bija laika gaitā nolietotās sporta zāles – cik tās piemērotas audzēkņu treniņu procesam.
Tajā pašā 2011. gadā tika izstrādāta un ar daudzām instancēm saskaņota MSĢ attīstības vīzija nākamajiem 20 gadiem, bet līdztekus skanēja runas, ka šīs skolas laiks ir beidzies un tie sporta veidi, kuros MSĢ specializējas, jāpārceļ uz Siguldu, Valmieru, Ventspili un citām vietām, kur ir atbilstošas sporta bāzes, jo Murjāņos tās ir kritiskā stāvoklī un nav iespējams atjaunot," atceras M. Iecelniece.
Viņa saka paldies visiem tiem Murjāņu sporta ģimnāzijas absolventiem jeb tā sauktajai Murjāņu līgai, kas 2013. gada uzrakstīja vēstuli tā laika Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimas Prezidija priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājam Ivanam Klementjevam, kurā vēstīja, ka jādara viss, lai Murjāņu sporta ģimnāzija tiktu saglabāta.
"Tika izveidota Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa, kuras uzdevums bija noteikt valsts intereses MSĢ tālākajā attīstībā un izstrādāt stratēģiju līdz 2016. gadam. Neziņa beidzās ar ekspertu lēmumu, ka skola var pastāvēt, bet jāveic rekonstrukcija.
Tā soli pa solim nonācām pie nākamā soļa, kad tapa tā sauktais septiņu miljonu eiro projekts, kas paredzēja grandiozas multifunkcionālas halles celtniecību. Taču valstij šķita, ka šis projekts nav paceļams, un tika izstrādāts jauns, uz pusi lētāks. Tagad divu gadu laikā esam tikuši pie renovētas sporta halles," stāsta M. Iecelniece.
Par būtisku pagrieziena punktu skolas vēsturē viņa uzskata 2014. gada 1. septembri, kad par MSĢ ģimnāzijas direktori sāka strādāt Ingrīda Amantova.
Murjāņu sporta ģimnāzijas 10. klases skolēni kopā ar rokasbumbas treneri Ivaru Lāci (pirmais no labās) atnākuši uz treniņu renovētajā hallē.
Svarīgi ir ne tikai sasniegumi sportā
M. Iecelniece uzsver, ka MSĢ gatavo augstas klases sportistus nacionālajām izlasēm. Uzņemot jaunus audzēkņus pamatskolas līmenī – 8. un 9. klasē –, tiek vērtēti gan sasniegumi sportā, gan sekmes mācībās. Lai iestātos 10. klasē, jākārto eksāmeni latviešu un angļu valodā un matemātikā.
"Murjāņu sporta ģimnāzijā ir izstrādāta sistēma, kā sekot līdzi tam, lai audzēkņiem nepaliktu robi mācībās, jo daudzi no viņiem ilgstoši atrodas sporta treniņnometnēs. Katrs skolotājs, pirms audzēknis aizbrauc, sagatavo viņam uzdevumu mapīti ar to, kas prombūtnes laikā jāiemācās. Mācībām jāseko līdzi arī e-klases vidē.
Turklāt mūsu skolēni piedalās arī mācību olimpiādēs un citās aktivitātēs. Piemēram, Dairis Mežvinskis, kurš trenējas šķēpa mešanā, volejboliste Anita Graudiņa, handbolists Kristers Rihards Ozols un citi izcili sportisti guvuši panākumus ne vien dažādu līmeņu mācību olimpiādēs, bet arī televīzijas spēlē "Gudrs, vēl gudrāks"," stāsta M. Iecelniece.
Viņa piebilst, ka pašlaik sporta ģimnāzijā Murjāņos mācās un trenējas 132 audzēkņi, vēl 57 – Murjāņu sporta ģimnāzijas filiālē Jūrmalā. Skolēnu skaitu ierobežo valsts finansējums.
Domā par savu likumu
"Mūsu audzēkņiem ir skaidrs, ka ar sportu vien dzīvē nepietiks un pienāks brīdis, kad būs nepieciešamas skolā gūtās zināšanas. Tieši pēdējos gados jauniešus, kuri stājas Murjāņu sporta ģimnāzijā, raksturo nopietna attieksme pret mācībām.
Esam ceļā uz MSĢ likuma izstrādi, kas piešķirtu konkrētību skolas darbībai. Tā izstrādāšanai esam aicinājuši palīgā mūsu absolventu – juristu Viktoru Šadinovu. Iespējams, nākotnē sauksimies citādi, piemēram, par sporta koledžu. Iespējams, nākotnē skolas absolventi pabeigs skolu ar trenera palīga kvalifikāciju vai kādu citu ar sportu saistītu specialitāti. Esam domājuši arī par iespējamu sadarbību ar Sporta pedagoģijas akadēmiju.
Katrā ziņā tas laiks, kad valdīja runas par skolas slēgšanu, ir pagājis. Gan pati skola, gan mēs paši esam mainījušies, ja atceramies to brīdi, kad bez naudas un cerībām gaidījām, kad nogrimsim," teic M. Iecelniece.
Murjāņu sporta ģimnāzijas vides pilnveidošana līdz ar sporta halles renovāciju arī neesot beigusies. Skolā joprojām ir grīdas un durvju rokturi, kas kalpo jau kopš skolas uzcelšanas 1965. gadā un prasās pēc nomaiņas. Ir nepieciešams uzcelt jaunu, daudzfunkcionālu zāli, lai būtu vieta, kur rīkot starptautiskas volejbola sacensības un izlaidumus, jo pašlaik tie notiek Lojas kultūras namā.
Vieglatlētikas treneris Guntars Gailītis ar Murjāņu sporta ģimnāziju saistīts jau kopš 1965. gada. Viņš teic, ka tas, kas ilgi nāk, labi nāk un jaunajā zālē labi jutīsies visi 132 skolas audzēkņi un tās kvalitāti varot salīdzināt ar Nacionālo sporta manēžu Rīgā. Te būs laba treniņbāze gan vieglatlētiem, gan volejbolistiem, gan kamaniņu un velobraucējiem.
