Darba grupā darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Jautāts par to, līdz kādai summai ilgtermiņā, ņemot vērā atalgojuma paaugstināšanas grafiku, varētu paaugstināt atalgojumu par likmi, Šadurskis sacīja, ka patlaban tiek runāts par 1200 eiro. Tomēr šī summa patlaban nav piesaistīta kalendāram, piebilda politiķis.
Politiķis uzsvēra, ka, lai nodrošinātu teju divreiz lielāku atalgojumu par likmi, vispārējā izglītībā vien būtu nepieciešami aptuveni 180 miljoni eiro. Šadurskis gan ir skeptisks par to, kāds varētu būt finansējuma avots, jo esot skaidrs, ka līdzekļu, kas būtu ietaupīti, sakārtojot skolu tīklu, būtu par maz, ņemot vērā, ka patlaban mērķdotācijā pašvaldībām pedagogu algu samaksai ir aptuveni 360 miljoni eiro.
Pagaidām pirmais solis minimālās likmes celšanai varētu būt 710 eiro. Lai gan LIZDA vēlas, lai līdz šādai summai likme kāptu jau 2018. gada 1. septembrī, Šadurskis par šādu termiņu ir skeptisks. Viņš pagaidām nevēlas solīt pedagogiem, ka no 2018./2019. mācību gada varētu tikt ieviesta šāda minimālā likme. Šadurskis norādīja, ka reālistiskāks laiks būtu 2019.gada 1.janvāris, tomēr līdz tam gaidāmas spraigas diskusijas par finansējuma avotiem.
Kā ziņots, šī gada 1. septembrī spēkā stājās jaunie pedagogu darba samaksas aprēķināšanas noteikumi, vienlaikus paredzot minimālās pedagogu atalgojuma likmes pieaugumu līdz 680 eiro.