"Mēs uzskatām, ka gala lēmums [par bērna skolas gaitu uzsākšanu sešu gadu vecumā] jāpieņem vecākiem. Tomēr grozījumi skaidri nepasaka, kādos gadījumos tad skolas gaitas var sākt sešu gadu vecumā un kādos gadījumos tās var uzsākt septiņu gadu vecumā," norādīja Vanaga.
Viņa skaidroja, ka jautājums par grozījumiem izglītības likumā ir ļoti komplekss, jo nākamgad plānots jauno izglītības ieceri pilotēt, savukārt 2018. gadā to paredzēts ieviest pavisam. "[Starp pilotprogrammu un tās ieviešanu] ir tikai divi mēneši. Pa kuru laiku plānots pielāgot mācību metodiku, mācību saturu un atbilstošos palīglīdzekļus?" sacīja LIZDA priekšsēdētāja.
Vanaga pauda, ka svarīga ir arī telpu un infrastruktūras pielāgošana, lai bērns varētu uzsākt mācības no sešu gadu vecuma, jo ir būtiski nodrošināt vienmērīgu pāreju no bērnudārza uz skolas vidi. "Iespējams, ka reforma ir laba, tomēr nezināmais ir pārāk liels," atzina LIZDA priekšsēdētāja.
Viņa norādīja, ka LIZDA neiestājas par vai pret IZM izstrādātajiem izglītības likuma grozījumiem, tomēr uzsvēra, ka ir svarīgi, lai ministrija izskaidro gan arodbiedrībai, gan vecākiem, kā grozījumi tiks īstenoti. "Vecākiem ir neziņa, kas notiks ar bērniem, kā tiem būs iespējams mācīties. Savukārt pedagogi, kuri arī par to neko nezina, nespēs šīs atbildes vecākiem sniegt," teica Vanaga.
Jau ziņots, ka IZM uz otrdienas valdības sēdes bija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk. Kā izmaiņu spēkā stāšanās datumu IZM piedāvāja 2018. gada 1. jūliju. Tomēr vadldība jautājuma izskatīšanu atlika, norādot, ka par to vēl nepieciešamas diskusijas.