Rekomendācijas, kas raksturo audzināšanas darbu Latvijas skolās, nav jaunums. 2006. gadā toreizējais Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs (tagad Valsts izglītības satura centrs (VISC)) izstrādāja klases stundu programmas paraugu, kas saturiski aktualizēts 2016. gadā.
Šī gada jūlijā pieņemtie MK noteikumi Nr. 480 "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība" gan nav rekomendācijas, bet gan valdības apstiprinātas vadlīnijas, pēc kurām skolām jāvadās audzināšanas darbā un mācību materiālu izvēlē.
Kādu tikumu izkopšanu vadlīnijas paredz?
Jaunās vadlīnijas paredz, ka audzināšanas process ir pastāvīgs, un tas nozīmē, ka to īsteno ne tikai mācību vai audzināšanas stundās, bet ārpusskolas aktivitātēs, pedagogiem sadarbojoties ar skolēna vecākiem un saviem kolēģiem. Turklāt vadlīnijās ir noteikti arī 12 tikumi, kas līdz ar audzināšanu skolēnos ir jāizkopj:
atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;
laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;
savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus;
solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;
taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;
tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).
Jāstiprina skolēna valstiskā piederība un jāizceļ ģimenes loma
Vadlīnijās plānots, ka skolām jāizstrādā audzināšanas darba virzieni, mērķi un uzdevumu īstenošana triju gadu periodam un plāns katram mācību gadam. Skolai sistemātiski jāorganizē audzināšanas darba izvērtējums (tajā skaitā pedagogu pašnovērtējuma) un analīze.
Īstenojot audzināšanu, skola nedrīkst diskriminēt, tai jāattīsta izglītojamo kritiskā domāšana un morālā spriestspēja, jāmotivē skolēni tikumiskai rīcībai, sadarbībai un savstarpējam atbalstam. Vienlaicīgi skolēnos jāstiprina latviskās kultūrtelpas, tradicionālās kultūras tālāknodošana un jāstiprina skolēnā valstiskuma izjūta. Jāļauj skolēniem piedalīties lēmumu pieņemšanā, piemēram, piedaloties skolēnu pašpārvaldē.
Audzināšanas darbam skolā jāveicina skolēna izpratne par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, izpratne par ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē. Skolai jāorganizē pasākumi, kas sekmē šo vērtību nostiprināšanu (piemēram, Ģimenes dienas, Mātes dienas, Tēva dienas svinēšana).
Audzināšanai skolā ir jāizkopj ne tikai skolēnu, bet arī pedagogu spējas attiecīgi lietot valsts valodu. Pedagoga pienākums atbilstoši vadlīnijām ir saglabāt neatkarību un objektivitāti, lojalitāti pret Latvijas valsti un tās Satversmi. Tāpat arī jāpilnveido profesionālā kompetence audzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču modulī.
Mācību materiāliem, ko pedagogs izmanto, ir jāatbilst Satversmei, cilvēktiesībām, izglītības standartiem un vadlīnijām. Šie līdzekļi nedrīkst aicināt uz cietsirdību un vardarbību, saturēt pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarību izraisošu paradumu propagandu, kā arī šie materiāli nedrīkst popularizēt diskrimināciju.
Pedagogam aizliegts izmantot tādus materiālus, kas kurina nacionālo, etnisko u.c. naidu, noliedz okupācijas varu īstenoto genocīdu un apšauba Latvijas neatkarību.
Vecāku tiesības vērsties pie pedagoga
Jaunās vadlīnijas sniedz iespēju skolēnu vecākiem vai skolēnam, ja tas sasniedzis pilngadību, vērsties pie pedagoga un saņemt argumentētu skaidrojumu par to, kāpēc tas savā mācību procesā izmanto tieši konkrēto mācību līdzekli, materiālu vai metodi.
Ja pedagoga skaidrojums vecākus neapmierina, tad vecākiem ir tiesības iesniegt skolas vadītājam iesniegumu (norādot pamatojumu) ar lūgumu izvērtēt iesniegumā minēto informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi. Skolas direktoram tad pastāvīgi, sadarbībā ar citiem pedagogiem vai skolas padomi jāizvērtē iesniegums un skolotāja izmantotā pieeja.
Tāpat vecāki var lūgt minēto mācību līdzekli izvērtēt skolas padomei. Lēmumu par materiāla neatbilstību skolas padome izlemj ar balsu vairākumu. Taču jānorāda, ka padomes lēmumam ir tikai ieteikuma raksturs.
Jāpiebilst gan, līdz šim Izglītības un kvalitātes valsts dienests un VISC sūdzības par neatbilstošiem mācību līdzekļiem vai metodēm saņēmis reti, ne vairāk kā piecus iesniegumus gadā.
To, vai jaunās vadlīnijas mainīs skolas ikdienu, varēs novērtēt vien jaunajā mācību gadā. "Ir jautājumi, kuros vecākiem skolotājiem ir jāuzticas – runa ir ne tikai par materiāliem, bet arī par mācību procesa organizāciju. Tomēr es ticu, ka mums ir saprātīgi vecāki, kas nepārpratīs savu kompetenci," cer Rīgas Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle.
Citus skolotāju komentārus par valdības apstiprinātajām vadlīnijām lasiet lvportals.lv.