Audzināšanas vadlīnijas paredz skolēnos izkopt izpratni un atbildību par tādām vērtībām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. Vērtību apliecināšanai un īstenošanai izkopjami tādi tikumi kā atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums un tolerance.
Tā dēvētie "tikumības grozījumi" izraisījuši sabiedrībā rezonansi, uzjundot diskusijas gan par skolotāju un vecāku pienākumiem, gan par bērnu tiesībām uz vispusīgu izglītību. Organizācija "Cenzūrai NĒ!" pēc grozījumu pieņemšanas plašsaziņas līdzekļos izplatījusi viedokli, ka jaunie MK noteikumi traktējami kā cenzūra un paredzēti, lai ierobežotu pedagogu brīvību un bērnu zinātkāri izglītības apguves procesā. Vai tiešām cenzūra?
Saulkrastu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Linda Lapiņa norāda, ka jaunajos grozījumos ietvertos noteikumus jau šobrīd realizē mācību procesā un neuzskata tos par ārkārtējiem vai pedagoga darbu ierobežojošiem. Skolotāja uzsver, ka mācību līdzekļu un metožu izvēle joprojām paliek pedagogu ziņā.
L. Lapiņa stāsta, ka Saulkrastu vidusskolā pat iekšējās kārtības noteikumi skaidro, cik būtiska ir cieņas pilna attieksme vienam pret otru, pret skolotājiem, pret vidi, kurā atrodies. Turklāt tādas vērtības kā ģimene, darbs, kultūra, atbildība, līdzcietība jau šobrīd neesot atdalāmas no izglītības procesa, bet caurvij to.
"Esmu literatūras skolotāja, un, lasot dzeju, stāstus un citus daiļdarbus, ar skolēniem pārrunājam tajos paustās vērtības, mēģinām izprast galveno varoņu rīcību, izvērtēt to. Mīlestība, godīgums, labsirdība – tie ir motīvi, kas caurvij lielāko daļu obligātās literatūras darbu. Un bērni vēlas darīt labu citiem, būt draudzīgi, reizēm tikai mazliet jāpalīdz ar padomu."
Skolā aktīvi tiekot svinēti arī gadskārtu un valsts svētki. "Mūsu bērni zina, kas ir 11. novembris, kad ir Latvijas dzimšanas diena. Ar kopīgiem svētkiem veicinām patriotisma veidošanos, cieņu pret savu valsti." Skolotāja norāda, ka darbs skolā šādi ritējis arī pirms MK jaunajiem noteikumiem, un arī turpmāk skola pret bērnu audzināšanas jautājumiem izturēsies atbildīgi.
Līdzīgu viedokli pauž arī Ķekavas vidusskolas direktora vietniece Regīna Eihmane. "Bērniem jāmāca vienam pret otru izturēties atbildīgi, cieņpilni, tajā nesaskatu neko ierobežojošu ne skolēniem, ne pedagogiem."
Pēc R. Eihmanes teiktā, MK noteikumos ietvertas pamatvērtības – tas pat neesot diskutējams jautājums. Turklāt audzināšana nenotiekot tikai klases stundās, bet visā mācību procesā, visās mācību stundās, skolas rīkotajos pasākumos. Skolotāja uzsver, ka iepriekšminētās vērtības jau tagad tiekot integrētas mācību procesā.
"Bez pieklājības, cieņas, atbildības un izpratnes par savstarpējām attiecībām mācību process skolā nemaz nav iespējams! Protams, pedagogi saglabā tiesības paši izvēlēties mācību metodes, bet tās balstās vispārpieņemtajās vērtībās. Man pat grūti iedomāties, ka tas varētu kādam traucēt vai ka varētu būt citādi," norāda Regīna Eihmane.
Carnikavas pamatskolas direktora vietniece un sociālo zinību skolotāja Inga Kalniņa norāda, ka jaunos MK noteikumus noteikti neuzskata par cenzūru vai pedagogu darba ierobežošanu. Turklāt nevieni noteikumi skolotājam neaizliedz sniegt arī savu ieguldījumu bērnu audzināšanā, izvēloties tam piemērotus līdzekļus un metodes.
"Skolotājiem joprojām ir tiesības izvēlēties, kā konkrēto mācību priekšmetu pasniegt, protams, vispārpieņemto morāles normu ietvaros, bet tas tā ir bijis arī pirms šo noteikumu pieņemšanas. Pedagogiem nebūs jāskrien katru vārdu saskaņot ar direktoru arī turpmāk," norāda Inga Kalniņa.
Jau šobrīd sociālo zinību stundās tiekot pārrunātas tādas vērtības kā ģimene, draudzība, cieņa, labsirdība, patriotisms, un skolotāja neredz iemeslus, lai tā nebūtu arī turpmāk. Turklāt esot grūti iedomāties, kā šo pamatvērtību popularizēšana varētu kādam kaitēt.